Saule
Saule cilvēkus silda, tiesa,
Taču vēl vairāk saule cilvēkus sasilda.
Mēs visi, zem saules kupola esošie,
Jūtamies kā vienā mājā,
Zem viena kopēja jumta.
Mūs visus vieno kopīgas vēlmes, kopīgs prieks
Par dzīvības devēju.
Uznāk lietus – saplīst kupols,
Un mēs katrs ar savu rūpi
Izklīstam kur kurais…
Lietainā diena, lietainā,
Kur paslēpi saules starus?
Sirds negrib palikt lietaina,
Tā meklē sev mājas vietu.
Tā ilgojas drauga smaidu
Un cauri rasotam dvēseles logam
Raugās pāri ikdienas žogam.
Sirds negrib palikt lietaina,
Tā meklē sev mājas vietu.
Un mīlu vēl lūdz no rudens elpas…
Mežā dzied savāds putns
Un aizskar dvēseles stīgu,
Tas uzvanda aizmirstu sapni,
Kas krūtīs nogrimis snauž,
Tas aizskar dvēseles stīgu
Un krūtīs tā skanēt sāk
Skaņa kā rasas lāse
No aizmūžu laikiem nāk,
Tas uzvanda aizmirstu sapni,
Kas krūtīs nogrimis snauž.
Dzīve to saplēsa druskās
Un tomēr tas laimi vēl auž.
Ceļš aizvijas tālē,
Baltajās smiltīs palika pēdas.
Smiltis raudāja – jo šīs pēdas
Nebija domātas viņām…
Ieva Pētersone
Savai pilsētai
Neaizej no šīs pilsētas, no šī ezera krasta,
Kas viļņus bur, kur ugunskurus kur,
Un pussalā dvēseles runā par šodienas laimi,
Bet ezera vēji straujie
Kā glāsti no atmiņām brien.
Neaizej no šīs ielas, no mājas,
No loga, kur sauli redz,
Kur dienā sakrāto smagumu
Vakarā noliec tu pats.
Zini – zem pussalas priedēm
Mūža garumu varēsi atstāt,
Bet šodienai spēkus smel šajā vietā,
Kur rīti paceļ tev baltu buru….
