Veterinārā klīnika “Labākie draugi” jau mēnesi strādā jaunās telpās Latgales ielā, Alūksnē. Jaunās telpas ir daudz plašākas un ērtākas gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem.
“Pieprasījums veido piedāvājumu. Sapratām, ka bijušās telpas ir par mazu, tāpēc meklējām iespējas paplašināties,” stāsta klīnikas veterinārārste Signe Gorbāne. Viņa atceras, ka pēc studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē pirms četriem gadiem atgriezās dzimtajā Alūksnē un sāka strādāt kā privāti praktizējoša veterinārārste ar specializēšanos tieši mazo dzīvnieku ārstēšanā. Jau pēc gada piepildījās viņas sapnis un durvis vēra klīnika, taču tagad tā mainījusi atrašanās vietu. “Pieprasījums pēc veterinārajiem pakalpojumiem šo gadu laikā ir ļoti audzis. Klienti ir ne tikai no Alūksnes un Apes novadiem, bet arī Balviem, Gulbenes, Smiltenes un Rīgas,” stāsta S.Gorbāne. Klīnikā šobrīd strādā divi darbinieki – veterinārārste S.Gorbāne un pārdevēja Vineta Kaušele, jau pavisam drīz darbu sāks trešā darbiniece – Elīna Dambe.
Vairāk pakalpojumu
Bez jau ierastajiem pakalpojumiem, dzīvnieku barību un aksesuāru tirdzniecības, vakcinācijām un profilakses klīnikā sniedz arī citus pakalpojumus, kas “Labākos draugus” atšķir no citām vidusmēra lauku klīnikām. “Sadarbojamies ar dzīvnieku acu ārsti Līgu Kovoļčuku, Gati Krūmiņu, kurš specializējies ortopēdijā, un suņu frizieri Madaru Metālu. Pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir liels. Kādreiz knapi varējām nodrošināt šiem speciālistiem izbraukumu reizēs nepieciešamo dzīvnieku skaitu, bet tagad pieprasījums ir tik liels, ka nākas Alūksnē strādāt vairākas dienas,” stāsta S.Gorbāne. Lai arī viens no sapņiem – plašākas telpas – ir piepildījies, klīnikai ir vēl viens sapnis – iegādāties jaunu aparatūru, kas būtu pieslēgta pie monitora. Tā būtu lietderīga ne vien praktikantiem, bet arī dzīvnieku saimniekiem, jo varētu sekot līdzi notiekošajam pie veterinārārsta.
Jāmāca bērni
Klīnikai ir noslēgs līgums ar dzīvnieku māju “Astēm un ūsām”, kur sniedz suņiem un kaķiem veterināros pakalpojumus. S.Gorbāne tur veic ne vien līgumā noteiktos uzdevumus, bet ir arī brīvprātīgā. “Sabiedrībā daudz runā, ka jāsoda cilvēki, kas pametuši dzīvniekus. Es tā nedomāju. Ir jāveic preventīvais darbs ar bērniem, lai viņi, nākamie suņu un kaķu saimnieki, rīkotos atbildīgi. Ir jāmāca bērniem mīlēt dzīvniekus, rūpēties par viņiem. Šo paaudzi vairs neizmainīsim, bet bērnus varam mācīt. Otrkārt – neveltīt tik daudz laika vainīgo meklēšanai, sodīšanai, zākāšanai. Tās 15 minūtes, ko cilvēki pavada, rakstot komentārus internetā, var pavadīt kopā ar savu mājdzīvnieku,” domā S.Gorbāne.
