Alūksnes uzņēmējs Dzintars Adlers politikā iesaistījās gandrīz pirms četriem gadiem, kad partijas “Sabiedrība citai politikai” sarakstā startēja vietējās pašvaldības vēlēšanās. Protams, domes priekšsēdētāja vietnieka darbā ir gan kļūdas, gan neveiksmes, taču jaunajam politiķim netrūkst drosmes uzņemties atbildību un būt iniciatoram. Uzņēmējdarbībā par to varēja pārliecināties jau Atmodas laikā, kad Dzintars Adlers un Andis Zariņš Jaunlaicenē bija vieni no pirmajiem zemniekiem, kuri izveidoja savas saimniecības. Viņi no kolhoza pārņēma kartupeļu audzēšanu vairāk nekā 20 hektāru platībā. “Visus izbrīnīja, ka kolhozā kartupeļu audzēšanā bija nodarbināti vairāk nekā 20 cilvēki, bet izrādījās, ka to tikpat labi varam paveikt divatā,” saka Dz.Adlers.
– Kas deva impulsu startēt pašvaldības vēlēšanās 2009.gadā?
– Man nekad nav bijusi vēlēšanās iet politikā, jo tā nav vide, kurā var dzīvot mierā un saticībā. Taču, gribot turpināt dzīvot Alūksnē, man svarīga bija un ir sakārtota, attīstīta, perspektīva un ar labklājību bagāta vide, tādēļ sapratu, ka ir kaut kas jādara – jāiesaistās tās veidošanā. Nevar nepamanīt, ka daudzviet infrastruktūra ir sakārtotāka un nodrošinātas labākas iespējas brīvā laika pavadīšanai nekā mūsu novadā. Tāpēc ir jāpanāk izmaiņas, lai Alūksne būtu visiem interesanta un pievilcīga. To panākt nevar viens cilvēks, rūpes par savu teritoriju un tās iedzīvotājiem ir jāuzņemas pašvaldībai. Nevarētu teikt, ka iepriekšējās pašvaldības neko nebija paveikušas, taču, manuprāt, izmaiņām bija jābūt jūtamākām. Tas bija motīvs, kāpēc nolēmu startēt vēlēšanās. Uzaicināju arī kolēģus – uzņēmējus iesaistīties vietējā politikā. Domes priekšsēdētāja vietnieks esmu kopš 2010.gada februāra. Domāju, ka šajā laikā par spīti nelabvēlīgajai ekonomiskajai situācijai krīzes gados un pašvaldības budžeta radikālam samazinājumam ir paveikts daudz. Protams, ikdienas un uz nākotnes projektiem vērsto darbu varētu būt vēl vairāk, taču tam ir vajadzīga visu deputātu vienotība ikdienas darbos un attīstības mērķos, izpratne un atbalsts to sasniegšanas veidiem. Taču tas nereti politiskajā darbībā izpaliek.
– Partijas „Sabiedrība citai politikai” sarakstā 90 procenti bija uzņēmēji, kuri solīja attīstīt uzņēmējdarbību un saglabāt darbavietas.
– Novada pašvaldības darbību var dalīt divās daļās: 1) likumu, saistošo noteikumu izpilde un pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, 2) rūpes par novada attīstību, kura mani vairāk interesē. Tā ir mūsu attīstība, darbavietas, kas ietver jaunu uzņēmumu veidošanu un infrastruktūras sakārtošanu. Ja godīgi, man gribētos, lai šajā darba daļā mums veicas labāk. Tai būtu jāpievērš lielāka deputātu uzmanība, bet maz ir to, kas domā par novada straujāku attīstību un saskata iespējas, kā to panākt. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, visi atkal teiks – mēs par attīstību un investīciju piesaistīšanu. Taču reizēs, kad ir jāpieņem svarīgi, bet nepopulāri lēmumi, par to aizmirst. Tāds bija lēmums par vakarskolas un vidusskolas apvienošanu. Kāds varbūt teiks – nu kas tur liels – 20 000 latu ekonomija, bet manā skatījumā tā ir liela nauda. Tikai 2 – 3 darbavietas tika zaudētas, taču ieguvums ir stipri lielāks. Deputātiem ir jāprot izvērtēt katra šāda situācija, jo tiek lemts par mūsu kopējo, nevis deputātu naudu. Ir izstrādāts un apstiprināts novada attīstības plāns, taču trūkst iniciatīvas un atbildības par tā izpildi. Šajā plānā ir ietvertas uzņēmēju idejas par industriālā parka izveidi, par Alūksnes ezera un Pilssalas attīstību, kuras ceram īstenot. Ir jau sāktas sarunas par industriālā parka teritoriju Rūpniecības ielā, kur varētu sakārtot jauno uzņēmumu veidošanai atbilstošu infrastruktūru.
– Kā tagad vērtējat Alūksnes novada izveidošanu?
– Ja man būtu jāveic administratīvi teritoriālā reforma, es to neatbalstītu. Tas vairāk bija lielās politikas jautājums. Turklāt manā skatījumā šī reforma nav pabeigta, bet pamesta pusceļā. To vajadzēja turpināt. Tas, ko izdarījām novada iekšienē, bija pareizi. Mēs neapvienojām pagastu pārvaldes – katram pagastam ir sava. Tiesa, divām vai trim pārvaldēm ir viens vadītājs. Es to uzskatu par ieguvumu, lai gan daudz ir atkarīgs no cilvēka. Diemžēl ne katrs var būt labs vadītājs. Turklāt nevajadzētu vērtēt, cik vadītāju un darbinieku strādā, bet kādas kvalitātes pakalpojumus saņem iedzīvotāji laukos un pilsētā.
– Kāpēc, jūsuprāt, bija radies liels darbinieku deficīts pašvaldības struktūrvienībās?
– Darbinieku rotēšana pašvaldībā ir bijusi vienmēr, taču šī sasaukuma laikā visas vakantās vietas tiek publiskotas. Tādēļ šķiet, ka tagad darbinieki mainās vairāk un biežāk. Protams, ir zināms, cik daudz labu speciālistu ir aizbraukuši, un tas, iespējams, ir signāls, ka pašvaldībā ir ļoti rūpīgi jāvērtē algu nolikums. Katram cilvēkam ir svarīgs atalgojums, bet acīmredzot viņi netika novērtēti, tātad neesam gājuši līdzi laikam – atalgojums atsevišķos posmos ir bijis par mazu. Tiesa, nevar aiziet otrā galējībā – nodrošināt labu atalgojumu, neprasot atbilstošu darbu. Ja nevar atrast labu speciālistu, tas nozīmē, ka viņam par maz maksā. Jo speciālisti taču ir! Ja ne Alūksnē, tad blakus novados. Tā ir problēma, kas būs jārisina nākamajā deputātu sasaukumā.
– Vai tas nevarētu būt saistīts arī ar pašvaldības un atbrīvoto darbinieku nebeidzamajām tiesu prāvām?
– Nē, tiesu procesi nav ar to saistīti. Tiesājas atsevišķi darbinieki, ar kuriem ir pārtrauktas darba attiecības, jo pašvaldība uzskata šādu darbavietu apmaksu par nelietderīgu.
– Jau pirms gada „Vienotības” kongresā tika atzīts, ka Alūksnes novadā partijai ir lieliska deputātu komanda.
– Jā, varu piekrist, ka mums ir lieliska komanda. Tiesa, atsevišķos jautājumos mums domas dalās, tomēr spējam nonākt pie vienota viedokļa. Tāpēc kopā strādājam pietiekami veiksmīgi. Nenoliegšu, ka domājam arī par saraksta veidošanu nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesa, „Vienotība” apvieno trīs partijas, tāpēc sarakstā būs deputātu kandidāti no visām. Es labprāt redzu politikā uzņēmējus. Piekrītu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimševicam, kurš uzskata – kamēr uzņēmēji nepārraudzīs valsti, tikmēr tajā kārtības nebūs. Visu problēmu risinājums meklējams finansēs, par kuru izlietojumu uzņēmēju izpratne ir saimnieciskāka. Tiesa, mani kolēģi atzīst, ka deputāta pienākumi prasa ļoti daudz laika – gandrīz nedēļu katru mēnesi. Tāpēc ne katrs ir gatavs iesaistīties politikā līdztekus savam tiešajam darbam.
– Lai gan iepriekšējās vēlēšanās jūsu saraksts ieguva balsu vairākumu – katrs trešais balsoja par partiju “Sabiedrība citai politikai”, tomēr netikāt pie pašvaldības „stūres”.
– Mūs tolaik nenovērtēja vai arī citi politiskie spēki to neļāva. Iespējams, ka tobrīd vēl nepazinām no biznesa un sabiedriskās dzīves atšķirīgo politisko ētiku. Uzskatu, ka tā bija rupja kļūda, jo mūsu mērķis nebija nākt uz domi sēdēt krēslos. Mums gribējās un arī tagad gribas izdarīt reālus darbus. Svarīgākais deputāta darbā ir nepievilt vēlētāju uzticību un īstenot mērķus, ar kuriem startē vēlēšanās. Diemžēl šāda iespēja rodas tikai esot vadībā. Man nav bijis svarīgi, kurā krēslā sēžu, bet jau pēc 7 pašvaldības darba mēnešiem tika secināts – vajadzīga aktīvāka darbība. Iespējams, tādēļ kļuvu par domes priekšsēdētāja vietnieku. Sapratu, ka ir svarīgi būt pie teikšanas, lai virzītu procesus.
– Portālā „aluksniesiem.lv” lasīts, ka jums tiek pārmests augstākās izglītības trūkums. Vai, jūsuprāt, tam ir pamats?
– Izglītības nekad nevar būt par daudz. Taču man ir pietiekami liela uzņēmējdarbības un dzīves pieredze, kuru varu izmantot pašvaldības darbā. Ja no tās novads iegūst, tad viss ir kārtībā. Ja neko nespētu izdarīt, tad atzītu, ka šī nav mana vieta. Negribu nevienu kritizēt, bet ir pietiekami daudz cilvēku ar izstrādātiem labiem maģistra darbiem, bet nav nekas pamanāms no viņu paveiktā novada dzīvē. Mana iepriekšējā darba pieredze vairāku gadu desmitu garumā, dodot darbavietas vairāk nekā 30 cilvēkiem, kalpo kā apliecinājums manām spējām. Šajā pašvaldībā neesmu personīgi ieinteresēts neviena jautājuma risināšanā, tāpēc varu brīvi izteikt savas domas. Turklāt nebaidos no nepopulāriem un drosmīgiem lēmumiem, kādi būs jāpieņem arī turpmāk, ja gribam mainīt un uzlabot dzīvi Alūksnes novadā.
