Jaunlaicenes pamatskolas skolēni rakstīja radošos darbus “Ja es būtu skolotājs”.
Jaunlaicenes pamatskolas skolēni rakstīja radošos darbus “Ja es būtu skolotājs”. Piedāvājam iepazīties ar viņu sapņiem un idejām.
“Manuprāt, skolotājs ir vajadzīgs, lai mēs varētu strādāt par pārdevējiem un citās profesijās. Ja mēs nemācītos skolā, nezinātu, cik ir divi reiz divi!
Es nebūtu stingra skolotāja, bet gan jau dažreiz arī sabārtu bērnus. Man būtu jābūt gudrai, lai izstāstītu, kā jāpilda uzdevumi. Ja stundu laikā bērni būtu nerātni, es palūgtu viņus iziet no klases. Bet par nesaprotamā rokrakstā veiktiem darbiem es liktu mazāku atzīmi, nekā pelnīts. Es neļautu audzēkņiem apzīmēt burtnīcu vākus.
Gribētu mācīt 1.klases skolēnus, jo man patīk mazuļi, kam jāmāca burti un cipari. Es noteikti mājās izdomātu, ko mēs stundā darītu.
Es bērniem dotu daudz zināšanu, lai viņiem labi veiktos nākamajās klasēs. Mēs kopā svinētu dzimšanas dienas un celtu jubilārus gaisā tik reizes, cik viņam paliek gadu. Es vēlos kļūt par skolotāju!”
Krista Šneidere
Būtu laipna un gudra
“Ja es būtu skolotāja, būtu laipna, gudra un laba. Es mācītu skolēnus, un viņi man varētu stāstīt visas savas bēdas. Pēc stundām mēs atpūstos un ietu ārā rotaļās. Vasarā bērniem nebūtu jānāk strādāt lauciņos. Ziemā mēs brauktu vizināties no kalna, pavasarī ietu pārgājienos, bet rudenī salasītu krāsainās kļavu lapas, lai būtu piemiņa par zeltaino rudeni. Stundās pēc grūtas rakstīšanas mēs spēlētu rotaļas. Starpbrīžos zēniem neļautu kauties.
Es zinu, ka audzēkņi izaug lieli un jau mācās 9.klasē. Visi nokārto eksāmenus, un ir tik skumīgi atvadīties, jo kopā būts no 1.klases. Šķiršanās brīdī nāk prātā atmiņas par jaukajiem brīžiem, un nemaz nav žēl kādreiz saplēstā puķu poda. Tās ir jaukas atmiņas. Acīs sariešas asaras, un negribas draugus laist projām. Šķiet, ka bērni ir mazi, mācās tikai 1.klasē. Bet ko lai dara – gadi skrien kā vējš, skolēni dodas mācīties uz citu skolu, bet pedagogam ir skumji. Ir jāmāca citas klases. Ja satiec savu kādreizējo skolēnu, sirds no prieka sāk pukstēt straujāk un gribas raudāt.”
Ginta Kristkalne
Gribētu algas pielikumu
“Es būtu laba un mīļa skolotāja un neliktu bērniem daudz mācīties. Zinu, ka viņiem tas nepatīk, bet pašlaik uzdod ļoti daudz mājas darbu. Es gribētu vadīt stundas, kad katram bērnam būtu dators un nenāktos rakstīt ar pildspalvu. Pedagogiem tagad ir grūti. Bērni neklausa, negrib mācīties un apmeklēt skolu. Bet es negribu, lai tā notiek, jo tad skolotājiem nebūtu darba.
Ja es būtu skolotāja, es vēlētos algas pielikumu, jo mūsdienās ir grūti izdzīvot ar algu, ko pedagogs saņem. Es gribētu vadīt dažas stundas brīvā dabā, piemēram, sportu un dabas zinības. Es audzēkņiem varētu mācīt arī matemātiku, vizuālo mākslu, rokdarbus, kā arī organizētu popielas un diskotēkas.
Es vēlētos būt tikpat laba skolotāja kā mamma. Man būtu paklausīgi, labi un labsirdīgi bērni. Būtu jauki, ja brīvdienas būtu garākas.
Skolā visi būtu labsirdīgi, laipni un direktore nebārtos.”
Liene Gusta
