Šis ziedonis ir neparasts, jo viss plaukst gandrīz vienā laikā, un jau drīz plūmju mirdzošo zaru dūmaka, maigi nosārtušo ābeļu vaigu un ievu reibinošās kupenas ir izkaisītas zemē kā asaras.
Šis ziedonis ir neparasts, jo viss plaukst gandrīz vienā laikā, un jau drīz plūmju mirdzošo zaru dūmaka, maigi nosārtušo ābeļu vaigu un ievu reibinošās kupenas ir izkaisītas zemē kā asaras. Izbrīnā violetās acis ver ceriņi, un kastaņas iededz savas sveces. Vienīgi pieneņu saulītes ar prieku ik rītu smaida pretim saulei un gājējiem.
Tādā laikā zied arī cilvēki. Acis satiekas, un roka meklē roku. Cik ilgi “ziedēs” jūtas? Šķiet, bailēs par to īslaicību moderni kļuvis dzīvot kopā, nereģistrējot laulību. Pērn oficiāli apprecējās 9 259 pāri. No 19 929 dzimušajiem bērniem gandrīz trīs tūkstoši ir vientuļajām mātēm un apmēram divas reizes vairāk vecākiem, kas laulību nav reģistrējuši. Vairums oficiāli nenokārtotas attiecības pamato ar brīvības apziņu, apgalvojot, ka zīmogs pasē neko nemainīs. Tomēr ne viena vien neprecētā sieva atzīst, ka “balto kleitu tomēr gribas”. Kāzas nav tikai skaists rituāls. Tās liecina par abpusēju vēlmi visbaltāko uzticību iekalt savās dvēselēs, nevis gredzenos.
Protams, var dzīvot kopā, ja vēlas pārbaudīt savas un partnera jūtas vai “prasmi sadzīvot”. Tomēr pieredze liecina, ka tad parasti kāzu nav. Varbūt vienīgi juridisku dokumentu noformēšana. Par to svarīgumu nereti atceras pārāk vēlu. Kad jaunā māmiņa un viņas jaundzimušais bērns nevar saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, jo katastrofā bojāgājušais vīrietis nesteidzās reģistrēt laulību. Kad kopdzīvē iegādāto īpašumu pēc šķiršanās paņem viens no “brīvajiem lauleņiem”. Kad īsti nezina, kā iepazīstināt ar savu it kā sievu vai vīru. Acīmredzot cilvēki ir kļuvuši egoistiskāki, jo domā vispirms par sevi. Un tikai rūgta mācība nereti liek pārvērtēt savu nostāju.
Vissvarīgākā ir atbildība pret bērnu. Viņam ir vajadzīgi ne tikai vecāki – māte un tēvs -, bet arī drošība un materiālās garantijas. Civilā laulībā tādas ir tikai vārdos. Turklāt pirmajos trīs gados veidojas cilvēka rakstura pamatiezīmes. Tāpēc vairāk ticams, ka bērni arī izvēlēsies brīvās laulības modeli. Šaubīties par tā “labumu” liek ārzemju pieredze, jo tur arvien vairāk cilvēku precas oficiāli, nevis tikai dzīvo kopā. Acīmredzot viņi ir jau izbaudījuši brīvības priekšrocības. Stāšanās laulībā apliecina gatavību vai vismaz vēlmi uzņemties atbildību. To nenosaka, bet apliecina zīmogs pasē. Brīvība nav tiesības darīt visu, ko vēlas. Tā ir apzināta nepieciešamība panākt, lai cauri gadu tālumiem ievas zied, lai dalīta bēda ir pusbēda un lai kopējs prieks silda kā maza saulīte.
Ziedlapu sniegs ir nobiris, un tā vietā veidojas augļi. Salna ziedus saudzēja. Vai tā būs sargājusi arī jūtas? Bet varbūt pavasara jūsma bijusi tikai vēja zieds.
