Alūksnes novada pašvaldības apvienotajā tautsaimniecības un finanšu komitejas sēdē deputāti vienojās, ka jāizmanto iespēja ar projektu saņemt finansējumu tautas nama rekonstrukcijai. Tādu var dot Eiropas reģionālās attīstības fonda aktivitāte “Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana”.
Projekts jāiesniedz līdz
23.novembrim
Komiteju sēdē novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers informēja, ka pašvaldībai jānodrošina vismaz 15 procentu līdzfinansējums projektam. Ja tā garantē lielāku – 30 procentu – līdzfinansējumu, tad projekts vērtēšanā iegūst trīs papildu punktus. Turklāt pārējos vērtēšanas kritērijos būtu grūti iegūt maksimālo punktu skaitu. Tāpēc deputāti atbalstīja Dz.Adlera priekšlikumu un nolēma virzīt to izskatīšanai domes sēdē, kurā rīt lems par atbalstu projektam “Alūksnes muižas ēkas rekonstrukcija novada sociālekonomiskajai attīstībai”. Alūksnes tautas namam ir izstrādāts rekonstrukcijas tehniskais projekts, kuru nesen prezentēja SIA “Arhitekta L.Šmita darbnīca”. Tas bija vajadzīgs, lai tagad varētu iesniegt projektu būvdarbiem nepieciešamā finansējuma saņemšanai. Projekta pieteikums ir jāiesniedz līdz 23.novembrim, bet domes sēde notiks tikai dienu iepriekš. Pašvaldība apmaksāja rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi, taču tās rīcībā nav tik lielu finanšu līdzekļu, lai segtu rekonstrukcijas darbu izmaksas. Tāpēc ir svarīgi ar projektu iegūt finansiālu atbalstu.
Gatavo stratēģiju kultūras centram
“Kopš 2010.gada ir sākts ceļš uz tautas nama tehniskā projekta izstrādi. Ilgi, pamatīgi un detalizēti tapa projektēšanas uzdevums, toties projektētāji ir pateicīgi, ka tik konkrēti bija norādītas visas prasības. Tiesa, pašvaldībai tas prasīja divus gadus, turklāt šajā laikā tika pārsūdzēti metu konkursa rezultāti,” atgādina tautas nama direktore Sanita Bērziņa. Viņa, protams, bija klāt visā šinī procesā, arī tad, kad arhitekts atkal un atkal ieradās tautas namā, lai mērītu un pārrunātu katru stāvu, katru zāli un telpu, kādu to vēlas redzēt atjaunotajā tautas namā. Pēc rekonstrukcijas tas vairs nebūs tautas nams, bet iegūs kultūras centra statusu. “Kopā ar novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāju Sanitu Eglīti izstrādājam kultūras centra darbības stratēģiju 2015. – 2020.gadam. Tiek apzinātas vājās un stiprās puses, kā arī iespējas, jo šāda analīze ir vajadzīga finansējuma piesaistīšanai projektam,” norāda S.Bērziņa. Ja rekonstrukcijas darbus uzsāks nākamajā gadā, tad labākajā gadījumā 2015.gadā tos varētu pabeigt. Tas nozīmē, ka līdz tam daudzas nebūšanas un problēmas tautas nama darbiniekiem un apmeklētājiem nāksies pieciest.
Piecieš neērtības un
problēmas
Tautas nama jumts ir katastrofālā stāvoklī – no tā krīt sadrupušās šīfera loksnes, pa caurumiem jumtā telpās sūcas lietus. Vajadzētu arī uzlabot situāciju tualetēs, taču šiem darbiem būtu vajadzīgi lieli līdzekļi. “Tagad būtu neprāts tos izlietot remontiem, kad rekonstrukcija ir tik tuvu. Mazus remontus, lai kaut ko pielabotu, cenšamies veikt saviem spēkiem,” atzīst S.Bērziņa. Tautas nama darbība netiks pārtraukta arī tad, kad sāksies rekonstrukcija. Turklāt pirmās kārtas darbi neskars administrācijas telpas, kamerzāli, mazo zāli un spoguļzāli. Pietrūks lielās zāles ar skatuvi pasākumiem. “Esam mazliet māņticīgi un nekaļam plānus, ko darīsim, bet esam par to domājuši. Vissarežģītāk būs dejotājiem, jo novadā tikai Pededzes kultūras namā ir pietiekami liela skatuve. Taču tāpēc pasākumu trūkumu nejutīs. Tiks izmantota gan skolas, gan administratīvās ēkas zāle, kur uzstāsies amatiermākslas kolektīvi. Sarežģītāk varētu būt ar profesionālo mākslinieku uzstāšanos,” spriež direktore. Viņa uzsver, ka tiks darīts viss, lai nepazaudētu skatītājus un klausītājus, kuru skaits divās pēdējās sezonās ir ievērojami audzis. Rekonstrukcija notiks divās kārtās.
