Trešdien Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins aicināja iedzīvotājus uz tikšanos ar pašvaldības kapitālsabiedrībām. Iedzīvotāji jautājumus varēja uzdot Marutai Kauliņai no “Alūksnes slimnīcas”, Valfrīdam Vilkam no “Rūpes”, Jānim Bukānam no “Simones” un Mihailam Kosinovam no “Alūksnes namiem”. Iedzīvotāju interese bija liela.
Zālē klātesot apmēram 90 Alūksnes pilsētas iedzīvotājiem, tika pārrunātas aktuālākās problēmas un sasāpējušie jautājumi. Vismazāk jautājumu un pārmetumi izskanēja M.Kauliņas virzienā. Iedzīvotājus uztrauca vien autobusu kustība uz slimnīcu un vai slimnīcai ir padomnieki. “Slimnīcas valde sastāv no trīs valdes locekļiem, un padomnieki mums nekad nav bijuši. Savukārt, kas attiecas uz autobusiem – procedūras notiek katru dienu un laiku var individuāli sarunāt un pielāgot autobusu kustībai,” pauda M.Kauliņa. Iedzīvotāji rosināja autobusu uz slimnīcu norīkot vismaz septiņas reizes dienā.
Grib vairāk konteineru
Visvairāk jautājumu tika uzdots V.Vilkam. Iedzīvotāji sūdzējās par nekārtībām Tilta ielā projekta laikā, kanalizācijas ieplūšanu Alūksnes ezerā, rosināja atkritumu izvešanu organizēt bez iepriekšējas pieteikšanas, izvietot vairāk atkritumu konteineru, arī šķirošanai paredzēto konteineru, tāpat arī par atklātajiem grāvjiem, kuri netiek tīrīti, tāpēc īpašumi pārtop purvos. V.Vilks solīja problēmas risināt. Piemēram, Kolberģī jau uzsākti pirmās kārtas projekta darbi, lai kanalizācija neieplūstu ezerā, Tilta ielā darbi tiks veikti, savukārt šķirošanas konteineri pilsētā šobrīd ir 19 un tos nevar izvietot pie katras mājas. Arī atkritumu izvešanas noteikumus nav paredzēts mainīt.
Daudz tika diskutēts, ko darīt ar tiem, kas atkritumus met citu konteineros. Risinājums ir pašiem iedzīvotājiem gādāt par to, lai konteineri nebūtu viegli pieejami vai pat aizslēgti. Pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norādīja, ka nevar cilvēku sodīt par to, ka viņš metis atkritumus ne savā konteinerā un problēma jārisina pašiem iedzīvotājiem. Tāpat arī cilvēki atzina, ka, zvanot uz “Rūpi”, saņem rupjas darbinieku atbildes. V.Vilks nenoliedza, ka tā ir, taču – visi esot cilvēki. Viņam tikšanās laikā radusies sajūta, ka cilvēkiem ir vienīgi tiesības un pienākumu nav. Tas attiecas gan par atkritumu apsaimniekošanu, gan kanalizāciju.
Cīnās ar parādniekiem
J.Bukānam lielākoties jautāja par siltumtrašu izbūves un renovācijas projektu, kas šobrīd noris. Iedzīvotāji uztraucas, vai, kurinot no vienas katlumājas, likvidējot Kārklu, Apes un Merķeļa ielu katlumājas, nepastāv risks krīzes situācijā palikt bez apkures. J.Bukāns solīja, ka pat tad, ja nebūs elektrības, apkure tiks piegādā līdz siltummezglam, tikai jautājums, vai pati māja spēs to paņemt pretī. Arī bažas, ka jaunā siltumtrase nespēs piegādāt siltumu uz Torņa ielu, jo ir kalnā, esot liekas. Pārmetumi par slapjas malkas piegādi tikai rudenī, nevis vasarā, tika skaidroti ar finanšu trūkumu, savukārt atvesto kravu nemērīšana neesot iespējama, jo Latvijas valsts mežiem ir stingra kontrole.
M.Kosinovam iedzīvotāji sūdzējās par māju iekšpagalmiem, kas ir kritiskā stāvoklī. Arī M.Kauliņa vērsa uzmanību, ka ziemā pagalmi ir netīrīti un operatīvajiem dienestiem ir apgrūtināta piekļuve. Iekšpagalmi piederot mājas iedzīvotājiem, tāpēc viņiem pašiem par tiem ir jārūpējas. “Maldīgs ir apgalvojums, ka par tiem dzīvokļiem, kuri nemaksā apkuri, samaksā pārējie. Tā nav, katrs maksā proporcionāli par patērēto. Nesamaksāto sedzam no peļņas,” pauda M.Kosinovs. Juriste Leontīne Miķelsone klāstīja, kā cīnās ar nemaksātājiem. “Sākumā brīdinām un mēģinām vienoties. Galējais ir tiesāties, kas ir dārgi un ilgstoši. Vissarežģītākā situācija ir ar parādniekiem, kuri atrodas ārzemēs un dzīvokļus ir ieķīlājuši bankās,” teica viņa. Daudz jautājumu bija par Torņa ielu 7, taču brīžiem likās, ka mājas iedzīvotāji tikai tagad satikušies un iepriekš nav pārrunājuši problēmas, piemēram, par ārdurvīm, 2006.gadā ņemtu kredītu un iekšpagalmu.
Visas kapitālsabiedrības saņēmušas piedāvājumu no veikalu tīkla “Maxima”, lai cilvēki tur varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. “Simone” piedāvājumam apsver piekrist, bet “Rūpe” un “Alūksnes nami” – ne, jo tad detalizēti neatšifrēsies, par ko maksāts, turklāt naudu saņems tikai desmit dienu laikā, līdz ar to būs grūtības sagatavot jaunos rēķinus. Diemžēl daudzi uzdotie jautājumi, pēc pašu iedzīvotāju teiktā, ir apspriesti jau pirms diviem gadiem, taču šajā laikā tā arī nekas nav mainījies.
