Inta Aizupiete, pensionāre
Ir labas domas, bet nav līdzekļu
Uzskatu, ka pensiju indeksācija ir ļoti vajadzīga, jo pensijas kādas bija, tādas ir. Neatceros, kad pēdējo reizi bija indeksācija. Vidējā pensija ir no 150 līdz 200 latiem. Ir jāsamierinās ar vidējo pensiju. Kā ir, tā ir jādzīvo tālāk. Šaubos, vai kas mainīsies, varbūt pēc 10 gadiem. Es neko neteiktu, ja pensija būtu tikai iztikšanai, bet no tās jāsamaksā par tālruni, elektrību, ūdeni, jāpasūta arī laikraksti. Tagad Pensionāru federācija pieprasa labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Manuprāt, noteikumi ir labāki tiem pensionāriem, kuri šobrīd dodas pensijā. Viņiem pensijas ir citādākas. Es neuzskatu, ka ministre neko nedara. Esmu ar viņu arī tikusies. Viņa dara, bet apšaubu, vai ministre var ko vairāk izdarīt. Ir labas domas, bet nav līdzekļu. Manā skatījumā, viņa strādā tāpat kā iepriekšējie ministri, ne labāk, ne sliktāk. Es negribu teikt, ka viņa nerūpējas un neko nedara, tā nav. Domas ir ļoti labas, bet īstenot tās ir ļoti grūti. Uzskatu, ka pensionāri tiek sadzirdēti. Mūsu pagastā tiekam uzklausīti, bet tas ir ļoti maz. Manuprāt, pēc reformas, kad apvienoja pagastus, nav labāk. Agrāk bija labāk nekā tagad, kad viss ir pakļauts novadam. Uzskatu, ka visā valstī pensionāru kultūras dzīve ir augstākā līmenī.
Gita Tortuze, Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” vadītāja
Laukos dzīvojošam ir vieglāk
Pēdējo gadu laikā pensionāru situācija ir pasliktinājusies, jo cenas un nodokļi ir auguši. Lai kaut kur nokļūtu, arī jāmaksā dārgāk. Indeksācija nav bijusi jau četrus gadus. Nezinu, ko ministre dara. Mālpilī bija Vidzemes reģiona pensionāru konference, un ministres tur nebija. Pie mums atbraukt viņa līdz šim nav varējusi. Mālpilī Pensionāru federācija aicināja ikvienu rakstīt vēstuli vai nu Valdim Dombrovskim, vai Solvitai Āboltiņai par savu situāciju. Piekrītu, ka laukos dzīvojošam pensionāram ir vieglāk, jo ir savs dārziņš. Vieglāk ir iztikt, ja divi pensionāri dzīvo kopā. Ar divām pensijām ir vieglāk samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un veikt citus izdevumus. Vissliktāk klājas tiem, kas dzīvo vieni paši. Pensijas nav paaugstinātas, bet cenas tā ir augušas! Tas nav prātam aptverams. Pirms četriem gadiem ar savu pensiju varēju iztikt, bet tagad grūti savilkt galus kopā. Uzskatu, ka pensionārus nesadzird. Esam rakstījuši projektus, bet tos neapstiprina. Pagājušajā gadā uzrakstījām divus projektus, nevienu neapstiprināja. Domāju, kamēr nebūs indeksācijas, pensionāru dzīve neuzlabosies. Mēs piedāvājam informatīvi izglītojošās dienas, kur pensionāriem tiek stāstīts par aktuāliem jautājumiem.
Inese Krievupe, sociālā darba speciāliste darbam ar pensijas vecuma personām ar īpašām vajadzībām Apē
Neesam līdzvērtīgi ar lielajām pilsētām
Pensionāru situācija ir nemainīga. Ja neatbilst trūcīgā statusam, cilvēkam visi pakalpojumi ir maksas. Nekādu atvieglojumu nav. Cita situācija ir, ja ietilpst kategorijā līdz 90 latiem, tad ir pieejami atvieglojumi pie ārstiem. Situācija ir mainījusies aprūpes ziņā, jo padomju laikos cilvēkus neapmeklēja mājās, tagad šie apmeklējumi mājās ir. Smags trieciens šiem cilvēkiem ir, uzzinot, ka apmeklējumi mājās būs maksas pakalpojumi. Nebūs iespējams, ka programmu veidā cilvēkiem varēs palīdzēt veikt darbus, ko viņi vairs nespēj, piemēram, ienest malku. Apes novada saistošajos noteikumos tā tika pieņemts. Pašvaldības rīkojas likumīgi. Viņi nesaprot, kāpēc tā notiek, lai gan tiek stāstīts un skaidrots, kāpēc tāda situācija. Apes novada Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa ļoti cīnījās, lai tā nebūtu. Ja pensionāram ir 150 lati un no tiem 20 jāatdod par to, ko viņš pats vairs nespēj izdarīt, ir ļoti sāpīgi. Jāmaksā arī ir par zālēm. Mēs noteikti izvērtēsim, kad tas notiks praktiski. Mēģināsim piesaistīt paziņas un draugus, kas varētu palīdzēt. Domāju, ka pensionārus ne īpaši sadzird, jo diemžēl pašvaldībām trūkst līdzekļu, ir problēma, ka nevaram pabalstīt vecos cilvēkus, jo nav pabalstu. Sāp tas, ka neesam līdzvērtīgi ar lielajām pilsētām.
