“Alūksnes Ziņās” vērsušies satraukti iedzīvotāji, kuri secina, ka Lūkumieša ezerā Mārkalnes pagastā šoruden atkal patvaļīgi tiek pazemināts ūdens līmenis. Pirms diviem gadiem jau laikraksts rakstīja par patvaļībām šajā ezerā, regulējot ūdens līmeni. Vai situācija atkārtojas?
Kad vieni apmierināti, citi protestē
“Tagad ezera ūdens līmenis nav regulēts. Katru nedēļu tas tiek mērīts, taču kopš vasaras līmenis nav mainīts regulējot. Pagājušajā nedēļā ūdens līmenis bija 175,46 metri. Slūžu aizvaram ir slēdzams vāks, tāpēc neviens nevar tikt pie regulēšanas. Es atslēgas nevienam nedodu un varu droši apgalvot, ka patvaļīgi neviens neko nav darījis. Ja ievēro 1976.gadā regulēšanas tehniskajā darba projektā noteikto ezera līmeni, tad tas būtu jāpazemina līdz 174,70 metriem,” skaidro Mārkalnes un Pededzes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Ņikitina.
Viņa atzīst, ka joprojām saglabājas pretruna – vieni vēlas augstāku, otri – zemāku ūdens līmeni Lūkumietī. Nesen kāds meža īpašnieks ir vērsies pašvaldībā, prasot pazemināt ezera ūdens līmeni, lai netiktu applūdināts viņam piederošais mežs. I.Ņikitina norāda, ka mežs bija applūdināts jau tad, kad to saņēma īpašumā. “Ja tiek pazemināts ūdens līmenis, tad ir slikti vieniem. Ja to paaugstina, tad slikti ir citiem. Taču es nevaru uzņemties atbildību, ievērojot vienu vai otru intereses. Neesmu speciāliste, lai izlemtu, kā ir pareizi. Taču uzskatu, ka ieziemot ezeru vajadzētu ar augstāku līmeni, apmēram tādu kā pašreiz, lai ziemā zem ledus neslāptu zivis,” skaidro I.Ņikitina. Pārvaldes vadītāja vēl konsultēsies ar zinošiem speciālistiem.
Karojošās puses var
samierināt
Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis atzīst, ka strīdi par Lūkumieša ūdens līmeni ir līdzīgi tiem, kādi bija par Alūksnes ezera ūdens līmeni. “1976.gadā līmeņa uzstādījuma norāde noteikta regulēšanas darba projektā. Taču, ja ezera ūdens līmeni nolaidīs līdz 174,70 metriem, tad ziemas periodā būs vērojama zivju slāpšana,” uzskata M.Lietuvietis. Tomēr viņš nevar viennozīmīgi atbildēt, kā rīkoties būtu pareizi. Vienā gadījumā slāpst zivis, otrjā – netiek ievērots vienīgais dokuments, kas nosaka ezera ūdens līmeni. “Tāpat kā Alūksnes ezeram ir jāpasūta ekspluatācijas noteikumi. Tos gatavojot, var izvērtēt, uzklausīt īpašniekus un makšķerniekus, kā arī ņemt vērā rūpnieciskās zvejas īpatnības un zivju sugas, kādas mīt Lūkumietī. Kamēr to neizdarīs, saglabāsies divas karojošās frontes, starp kurām ir pagasta pārvalde,” secina M.Lietuvietis. Iespējams, novada pašvaldībai būtu jālemj, vai ezeru atstāt pagasta pārvaldes apsaimniekošanā vai arī nodot aģentūrai “Alja”.
Kas svarīgāks – īpašums vai zivju resursi?
No dabas aizsardzības viedokļa nav ieteicams zems ezera līmenis, atzīst arī Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas sektora vecākais inspektors Imants Hamanis. Viņš uzsver, ka sevišķi svarīgi ir Lūkumietī saglabāt augstāku ūdens līmeni sniegotā un bargā ziemā, kurā ir krasas temperatūras maiņas – sals mijas ar atkušņiem, jo tad vairums zivju ezerā ietu bojā . “Esam runājuši par šo problēmu pagastā, bet risinājums pagaidām nav atrasts. Vispirms vajadzētu visu precīzi noskaidrot un tad lemt. Varbūt īpašnieka mežs jau sen ir noslīcis, jo projekts ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai Lūkumieša ezerā tika īstenots sen – septiņdesmitajos gados. Tajā bija iekļauta divu viensētu nojaukšana, meža ciršanas darbi un celmu laušana, tika veidota saliņa ūdensputnu ligzdošanai,” komentē I.Hamanis. Viņš uzskata, ka nepieciešama ap ezeru dzīvojošo un īpašnieku aptauja, lai atrastu kādu kopsaucēju, kas apmierinātu vismaz lielāko daļu. Turklāt nepieciešams samērot, kas jāglābj – īpašnieka mežs vai zivis ezerā. I.Hamanis atzīst, ka 174,70 metri noteikti nav pietiekami augsts ūdens līmenis šajā ezerā. Lūkumieša ezers ir viens no novada ezeriem, kur ir bagātīgi zivju resursi. “Ja finansējumu izpētei un jaunu noteikumu izstrādei izdotos piesaistīt ar kāda Eiropas fonda finansējumu, tad droši vien varētu visu ātri atrisināt. Katrā ziņā jāsāk šķetināt šī problēma, tāpēc jārunā ar deputātiem par iespēju paredzēt finansējumu nākamā gada pašvaldības budžetā,” secina I.Hamanis.
