Oksana Spirka, māmiņa
Paliek aiz
durvīm
Uz cirka izrādi, kas gan notika vakarā, tomēr mēs ar bērnu netikām, jo biļetes jau pirmajā dienā bija izpirktas. Tās bija jānopērk pulksten 12.00, kas man nav reāli izdarāms. Mēs palikām aiz durvīm. Bet iepriekš bija leļļu izrādes un “Pauks un Šmauks”, kas notika darbdienā, kad strādājošs cilvēks nevar aizvest savu bērnu uz šo pasākumu. Es strādāju Zeltiņos, vīrs Smiltenē, un mēs nevaram pulksten 14.00 dienā izraut bērnu no dārziņa vai pat no gulēšanas laika un aizvest uz izrādi. “Cāļa” audzinātājas bērnus neved uz izrādēm, jo bērnudārzā ir dažāda vecuma bērni. Manuprāt, viņām tas arī nav jādara, jo nav viegli ar vairākiem maziem bērniem iet uz kultūras namu, kur divās vai trīs vietās jāšķērso iela, tad mazie jānoģērbj un pēc tam jāsaģērbj. Turklāt izrāde jāapmeklē laikā, kad mazajiem ir jāguļ. “Pienenītē” uz vietas brauc un rāda izrādes, bet “Cālī” nav tādas vietas. Šādā gadījumā ir iespēja apmeklēt un redzēt izrādi bērnudārzā, jo viņiem ir lielāka zāle. Jāsamaksā attiecīgā naudas summa un var skatīties. Vecāki pēc iespējas izmanto šo izdevību, jo manu viedokli atbalsta arī citas māmiņas. Arī tās, kas dzīvo laukos. Izrādes bērniem regulāri notiek darbdienā un darba laikā. Es gribētu zināt, cik pilna ir zāle šajā laikā? Cirka izrādi, kas bija brīvdienās, mēs labprāt apmeklējām. Bija pilna zāle. Atceros, kad ar mammām pirkām biļetes, tad teicām, ka beidzot izrāde ir brīvdienā. Bērniem jau patika. Pieaugušajiem ir cita uztvere. Es neizteikšos par kvalitāti, ko šajā reizē redzēju. Mēs aizgājām arī uz izrādi “Līnis murdā”, kas bija vakarā, bet nezinu, vai bērnam tā bija interesanta.
Sanita Bērziņa, Alūksnes pilsētas tautas nama direktore
Droši vien organizatori pieskaņotos
Tautas nama organizētajiem pasākumiem laiku nosaka administrācijas darbinieki. Ja pasākuma organizēšanā iesaistās sadarbības partneri, piemēram, Kājnieku skola, Kultūras un sporta nodaļa, kāda skola, tad mēs ar viņiem saskaņojam laiku, kad varam īstenot pasākumu. Ja mēs tikai izīrējam telpas, tad organizators nosaka laiku. Ņemot vērā, ka teātra izrādes pieaugušajiem ir darbdienu vakaros, tās nenotiek agrāk par pulksten 18.00, parasti – pulksten 19.00. Teātra izrādes bērniem pie mums rīko cits organizators, kas iznomā telpas un laiku saskaņo. Teātra izrādes notiek vienā dienā vairākās vietās, jo tas saistās ar izmaksām, tāpēc tiek plānotas tūres. Sadarbībā ar pirmsskolu un skolām, kā arī ņemot vērā organizatora iespējas, šis dienas laiks, pulksten 13.00 vai 14.00, ir plaši apmeklēts. Tiek aizpildīta visa zāle. Šobrīd, plānojot koncertprogrammu “Ziemassvētki Brīnumskapī”, kur organizatori esam mēs, nelaužot tradīciju par dienas laiku, tiek plānots papildu koncerts arī pulksten 17.00, kad var nākt arī ar vecākiem. Protams, ja mēs uzstātu, ka bērnu izrādei jābūt vakarā pulksten 18.00 vai brīvdienās, droši vien organizatori pieskaņotos, atrastu arī laiku un brauktu. Bet, manuprāt, pieredze ir pozitīva – zāle ir pilna, un skolotājas ir atsaucīgas. Nedomāju, ka rīkojamies nepareizi. Citi organizatori sestdienās un svētdienās nebrauc. Mēs varam padomāt, kā tas būtu, ja bērnu izrādes notiktu brīvdienās. Teātri, kas brauc, arī rēķinās ar noteiktu bērnu skaitu. Īsti neesmu pārliecināta, vai mēs savāktu 300 bērnus, ja katrai mammai būtu jāatved pašai. Un šādā situācijā vecākiem apmeklējums būtu dārgāks. Organizatoram ir svarīgi, lai atsaucība no apmeklētājiem būtu liela.
Ārija Driņina, pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” vadītāja
Būtu labi, ja varētu redzēt brīvdienās
Mēs apmeklējam izrādes tautas namā, bet diezgan reti, jo aiziet un noģērbt bērnus ir apgrūtinoši. Mēs organizējam pasākumus uz vietas. Uz izrādi “Pauks un Šmauks” vecāki, kas varēja un vēlējās, bērnus veda individuāli. Izrāde notika pulksten 13.00. Šinī laikā pēc pusdienām mums ir klusā stunda, kad bērni guļ. Izrādes apmeklējums nesakrīt ar bērnu dienas režīmu. Vecāki izdarīja izvēli – aizveda bērnu uz izrādi vai viņš palika bērnudārzā un atpūtās. Vecāki ir noteicēji pār bērnu, vai viņš dienas laikā kaut kur ies. Bērnudārzs neierobežo vecākus, jo viņi bērnam ir galvenie. Domāju, ka izrādes ir domātas sākumskolas bērniem. Manuprāt, tās pirmsskolas bērniem ir par garu, viņiem pietrūkst uzmanības. Pirmsskolas vecuma bērniem apmeklēt teātra izrādi ir darbietilpīgs process, jo audzinātājām, kas ved bērnus, ir viņi jānoģērbj, jānodod drēbes, pēc tam tās jāsaņem un visi bērni jāapģērbj. Pamatā šīs izrādes apmeklē skolas vecuma bērni. Mūsu bērnudārzā ir afiša par notiekošo tautas namā, vecākiem tā ir pieejama. Mums ir savi iekšējie pasākumi. Bērnudārzam nav pienākums organizēt izrādes apmeklējumu un vākt no vecākiem naudu. Nesenā cirka izrāde, kam bija salīdzinoši liela reklāma un ļoti dārgas biļetes, nebija pasākums, kuru mēs kolektīvi apmeklējām. Tā bija tikai vecāku izvēle. Ja mēs gribam apmeklēt pasākumu kolektīvi, mums jālūdz vecāku palīdzība. Būtu jau labi, ja izrādes varētu redzēt brīvdienās vai vakarpusē, kad vecāki ar bērnu varētu apmeklēt kādu kultūras pasākumu. Zinot, kā tas Alūksnē notiek, īpaši neticu, bet var jau būt, ka vakara pusē mamma un tētis ar bērniņu aizietu uz leļļu teātra izrādi. Būtu ļoti jauki!
