Kristīne Vimba, biedrības “Pie pavarda” valdes priekšsēdētāja
Es jau nedzemdēju bērnu, lai iegūtu
pabalstu
Tas, ka valdība par to domā, ir vērtējams pozitīvi. Kad piedzimst bērniņš, ģimenē ir nepieciešama nauda, bet es jau nedzemdēju bērnu tādēļ, lai iegūtu pabalstu uz vienu vai pusotru gadu. Pabalstu palielināšana neatrisinātu problēmu, kura saistās ar demogrāfiju. Tagad pabalsts mēnesī bērnam ir 8 lati, bet, ja tas būs 10 lati, neko pa lielam nemainīs. Ir jādomā par atbalsta pasākumiem ilgtermiņā. Arī pēc tam vajadzīga nauda, lai, piemēram, bērnu izskolotu. Atbalstu to, ka Saeima izskatīs piedāvājumu piešķirt brīvpusdienas arī 2.klases skolēniem, taču es uzskatu, ka tām būtu jābūt par brīvu līdz pat 9.klasei. Dažos Latvijas novados tā ir, un es uzskatu, ka tas būtu liels atbalsts ģimenēm. Valsts varētu padomāt arī par nodokļu atvieglošanu ģimenēm un tagad tik aktuālo mācību līdzekļu iegādāšanos. Demogrāfijas slikto situāciju rada arī tas, ka daudzi tagad vēlas sevi nostādīt uz kājām, nostabilizēties, izveidot karjeru ,un tāpēc bērnu radīšana tiek atlikta uz vēlāku laiku. Viņi nav droši par to, kas notiks tuvākajā nākotnē un nejūt stabilitāti. Tas arī ietekmē viņu lēmumus.
Ārija Driņina, Pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” vadītāja
No optimistes esmu kļuvusi par pesimisti
Valstij ir kaut kas jādara, jo pretējā gadījumā mūsu vairs nebūs pēc 50 gadiem. Pabalsta palielināšana no 50 līdz 100 latiem neatrisinās bezdarba problēmu. Daudzi brauc uz ārzemēm, un man ir skumji, katru gadu pārskaitot bērnus bērnudārzā, zināt, ka jau atkal kāds ar savu ģimeni ir aizbraucis. Šādas pabalstu sistēmas jau ir tikai kā plāksteris. Kamēr radikāli kaut kas nemainīsies valsts vīru attieksmē pret savu tautu, tikmēr es neticu, ka būs kādas pārmaiņas. Kāpēc vieni saņem neadekvāti daudz, bet citi – neadekvāti maz? Valstij būtu drīzāk jādomā nevis par šo plāksteru likšanu, kas, protams, ļauj māmiņai justies drošāk, bet risināt problēmu tās saknēs. Piemēram, saprast, kur tā nauda aiziet, vai tā tiešām tiek lietderīgi izmantota.
Skumji ir tas, ka tieši jaunie brauc projām. Vecie sēž mājās un gaida pensiju kā attālinošos horizontu. Tieši bezdarbs un nesamērīgās algas ir lielākā problēma. Nezinu, ko varētu ieteikt demogrāfijas veicināšanai, jo no optimistes šajā jautājumā esmu kļuvusi par pesimisti. Nu nevar būt tā, ka alga dažreiz ir tāda pati kā pabalsti. Manuprāt, tas ir totāls ekonomiskais krahs. Paldies, ka skolotājiem algai pielika klāt 10 procentus.
Liene Zvirgzda, māmiņa
Es būtu priecīga par balonu
Es tagad domāju, kāpēc tā nebija, kad man dzima bērns 2010.gadā. Vairāk naudas jau neko neatrisinās, jo pabalsti tik un tā ir uz īsu laiku. Uzskatu, ka demogrāfiju var veicināt ne tikai ar naudu, bet arī citu atbalstu. Nejūtu, ka Alūksnē mēs ar bērnu būtu gaidīti. Pat uz teātra izrādēm no bērna prasa naudu. Kad gāju piereģistrēt bērnu Alūksnes dzimtsarakstu nodaļā, mums neiedeva itin neko. Es būtu priecīga par balonu vai citādāku nieciņu. Vienkārši, lai tu justos tur gaidīts un izietu ārā ne tikai ar papīra gabalu rokās. Kad bērniņš piedzima manai māsai, viņai aptieka dāvināja 100 latu dāvanu karti. Manam bērnam nekā tāda netika. Tā varētu būt kaut vai 20 procentu atlaide medikamentiem. Alūksnes autobusos es, piemēram, nevaru tikt ar saviem ratiem. Durvis vienkārši ir par šauru. Arī poliklīnikā dažreiz jāsēž ļoti garas rindas, un būtu jauki, ja māmiņas ar bērniem varētu iet bez rindas kārtības. Vēlētos arī vairāk vietu, iestāžu, kur es ar savu bērnu varētu iet bez maksas un pavadīt brīvo laiku. Tas palīdzētu man kā māmiņai justies ērtāk un, galvenais, gaidītai ar savu bērniņu Alūksnē.
Piekrītu tam, ka ir vēlme piešķirt brīvpusdienas arī 2.klases skolēniem. Es uzskatu, ka tām jābūt līdz 4.klasei.
