Alūksnes novada pagastu pārvalžu vadītāji domē iesnieguši savus priekšlikumus pirms 2013.gada pašvaldības budžeta tapšanas. Tas darīts ar mērķi rosināt izstrādāt citādu kārtību, kā nākamgad pēc iespējas taisnīgāk sadalīt novada budžetu.
Pagasti iesnieguši teju 10 priekšlikumus, turklāt ļoti argumentētus. Viens no tiem ir noteikt pašvaldības funkciju veikšanai izveidotajām institūcijām finansējuma griestus, ieviešot taisnīgu sadali. Malienas un Jaunalūksnes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere uzsver – nevajadzētu pieļaut, ka visām iestādēm, kas izveidotas novada kopējo funkciju veikšanai, budžetu iedala pēc pieprasītā, bet atlikušo naudu sadala izglītības un pārējām pašvaldības iestādēm. “Arī šogad jau uz 1.oktobri iestādēm, kas veic novada kopīgās funkcijas – kopā tādas ir 38 – bija jāiesniedz 2013.gada budžetu pieprasījumi, bet tajā pašā laikā izglītības un pārējās iestādes šobrīd nezina, cik liels budžets tām nākamgad paredzēts. Piemēram, pērn Alūksnes novada pašvaldības policijas budžets bijis 50 000 latu, Malienas pamatskolai –
24 000 latu. Tas raisa aizdomas un pārdomas, kura iestāde un funkcija tad novadā ir vajadzīga…” saka I.Cinglere.
Vajag arī attīstībai
Ierosināts arī mainīt pašvaldības asignējumu ieņēmumu sadali pēc prioritātēm, pārceļot finansējumu Alūksnes novada pašvaldības kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, lai nebūtu tā, ka pašvaldības kapitālsabiedrības pēc prioritātēm ir vienā no pirmajām vietām. Papildināt pagastu budžetus, paredzot, ka Alūksnes novada bāriņtiesai saskaņā ar sev iedalīto finansējumu jānodrošina bāriņtiesas darbinieku transports, sakari un telpu uzturēšanas izmaksu segšana pagastu pārvaldēs 50 santīmu apmērā uz vienu iedzīvotāju. Tas būtu tāpat, kā šobrīd jau ir Sociālajam dienestam. “Šobrīd uzskatām, ka bāriņtiesas budžets neatspoguļo patiesos izdevumus, bet tajā pašā laikā pārvaldēm izdevumi palielinās,” paskaidro I.Cinglere. Ir arī ierosinājums paredzēt finansējumu izglītības iestāžu teritoriju uzturēšanai, jo šobrīd nauda paredzēta tikai ēku, nevis teritoriju, uzturēšanai, izdalīt finansējumu pašvaldības iestāžu attīstībai, jo šobrīd nauda ir tikai uzturēšanai – par attīstību nevarot pat domāt, un sadalīt gada budžetā pārpalikušos ieņēmumus proporcionāli iestāžu skaitam, lai visiem būtu vienlīdzīgi.
Vismaz 10 procentus no “Spodras”
Ir priekšlikums izdalīt pēc vienotiem nosacījumiem arī finansējumu pašvaldības teritorijas apsaimniekošanai. I.Cinglere uzsver, ka arī pagastu teritorijās pašvaldības īpašumi ir pienācīgi jāuztur. “Šobrīd aģentūrai “Spodra”, kas dibināta pilsētas teritorijas sakopšanai, gada budžets ir 572 000 latu gadā, bet pagastiem šim mērķim gadam atvēlēti tikai apmēram 3000 latu. Ja rēķinām uz kvadrātkilometru, tad pilsētai gadā tie ir 40 000 latu, pagastiem – 30 lati. Protams, pagasti nevar pretendēt uz tik lielu finansējumu kā “Spodra”, bet vismaz kaut 10 procentus no “Spodras” finansējuma katrs pagasts ir pelnījis, jo ar esošo finansējumu pagasti nevar izpildīt pašvaldības saistošos noteikumus par teritoriju uzturēšanu,” atzīst I.Cinglere. Viņa norāda – ja ir izveidota pašvaldības iestāde ar noteiktām funkcijām, tad novada domei to īstenošanai ir arī jāparedz tik finansējuma, cik iestādei nepieciešams funkciju veikšanai. Šobrīd noteikts, ka: gadījumos, ja teritoriālajai vienībai trūkst finansējuma funkciju nodrošināšanai un tas ir dokumentāli apstiprināts novada domes finanšu komitejā, piešķir līdzekļus no sadaļas neparedzētiem gadījumiem. “Šādas situācijas nav neparedzēti gadījumi – tādi ir tiešām ārkārtas situācijas,” saka I.Cinglere.
Izskatīs darba grupa
Deputāts Jānis Nīkrencis ironizē, ka šādi tiks apgāzti visi valsts budžeta veidošanas principi, kad sākumā visiem iedod par maz, tad “pēc deguniem” piešķir vēl no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Deputāts Andis Krēsliņš uzteica pagastu pārvalžu vadītājus, ka iesnieguši konkrētus priekšlikumus, no kuriem sešus viņš jau šobrīd esot gatavs atbalstīt. “Vajadzētu iestādēm, kas sekmīgi zīmē nākamā gada budžeta pieaugumu, arī iesniegt priekšlikumus,” rosina A.Krēsliņš.
Deputāts Ainars Melders izteica savu priekšlikumu Izglītības pārvaldei un novada kultūras, izglītības un sporta komitejai diskutēt par Mārkalnes pamatskolas pārveidošanu kā filiāli pie Alūksnes novada vidusskolas. “Nav ko slēpt – pagastu skolu pastāvēšana ir apdraudēta, un šobrīd no valsts mērķdotācijas novada trīs lielākās skolas uztur gandrīz visas pagastu skolas. Šīs trīs skolas dotācijā mazajām atdod gandrīz 2000 latu mēnesī – katra. Tas viss ir ļoti pareizi, bet tad vajag tālāk risināt mazo skolu jautājumu un domāt, kā tur ekonomēt. Manuprāt, kļūstot par vidusskolas filiāli, Mārkalnes skola vinnēs,” uzskata A.Melders. Finanšu komitejas sēdē pagājušajā nedēļā tika nolemts, ka pašvaldībā tagad veidos darba grupu, kas strādās pie 2013.gada budžeta sadales kritērijiem un izskatīs visus priekšlikumus.
