Vaska figūru trešā mājvieta līdz novembrim ir Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs. 22 vaska figūru izstāde jau bija Ventspilī un Bauskā, bet pēc tam tā dosies uz Valmieru.
Vaska figūru trešā mājvieta līdz novembrim ir Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs. 22 vaska figūru izstāde jau bija Ventspilī un Bauskā, bet pēc tam tā dosies uz Valmieru.
“Bijām pārsteigti, cik viegli un bez starpgadījumiem sadalītu izstādes ekspozīciju pārveda uz Alūksni. Nebija nekādu bojājumu figūrām,” apgalvo
SIA “Lienama” īpašniece Gundega Sauškina Vaska figūru muzeju sāka veidot pirms septiņiem gadiem. Viņa nevēlas, ka to salīdzina ar madāmu Tiso, bet nenoliedzami šis bija vienīgais tāds muzejs Baltijas valstīs. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra muzeja telpām noteica tik lielu nomu, ka nespēja to nomaksāt, tāpēc tagad vaska figūras ir bez pastāvīgām mājām. Pirms tam tikai Minhauzens brauca uz Dunti un Jāzeps Vītols – uz “Anniņām” Gaujienā.
Vaska figūru muzeja atsauksmju grāmatā apmeklētāji ierakstīja priekšlikumus, kādas vēsturiskas personas vajadzētu atveidot vaskā. “Pirmā bija Raimonda Paula figūra, bet pēdējā ir Katrīna, kas tagad simboliski ir atgriezusies Alūksnē. Ir sākta veidot Elzas Radziņas figūra, bet līdzekļu trūkums neļauj darbu turpināt,” stāsta G.Sauškina. Viņa secina, ka figūras Alūksnē jūtas labi, un, iespējams, ka atvedīs vēl arī Minhauzenu.
“Kopā ar vaska figūrām ceļo arī muzeja spoks. Rīgā, Šķūņu ielā, redzējām, ka durvis virinās un aiz tām nozib brunču mala. Tāpēc pieļaujam, ka tā ir sieviete,” komentēVaska figūru muzeja direktore Inese Circene. Vismīklainākais gadījums bija pēc Katrīnas figūras uzstādīšanas. Applūda telpa, kur tā atradās, jo no radiatoriem sāka gāzties ūdens. Kad ieradās santehniķis, ūdens bija pazudis. Speciālists nevarēja saprast, no kurienes tas radies, jo radiatori bija veseli. I.Circene domā, ka tas varētu būt spoka nedarbs. Kā viņš rīkosies tagad, neviens nevar galvot.
“Smieklīgākais ir tas, ka pēc izstādes iekārtošanas netikām laukā no Alūksnes muzeja, jo durvis kāds bija aizslēdzis. Domājat, ko gribat – ir vai nav tas spoks,” viņa saka. Kad citā dienā muzeja darbinieki devās uz bēniņiem, atskanēja izbaiļu kliedziens, jo pēkšņi viena no vaska figūrām sāka runāt. Tomēr izrādījās, ka tā ir apkopēja.
Ir iecere veidot arī Ernsta Glika figūru, bet nav izdevies gūt apstiprinājumu, ka vienīgā Bībeles tulkotāja portreta gravīra ir tiešām viņa. E.Gliks varētu būt otra vaska figūra, ko veido reizē ar Elzu Radziņu, lai darbs nav vienmuļš. “Parasti cenšas vienu izvēlēties dzīva, otru – senāk dzīvojuša cilvēka tēlu. Dzīva cilvēka figūru, protams, ir grūtāk darināt, jo ir iespēja salīdzināt. Turpretim Ernstu Gliku neviens no mums nav pazinis,” uzsver I.Circene.
Fotogrāfijās ir redzams, kā noņem Eduarda Pāvula masku. Raimonds Pauls atzinis, ka tā ir drausmīga sajūta. “Varbūt tāpēc viņš ir tāds kā izbijies? Turklāt Raimonds Pauls izskatās novājējis, bet tas ir saprotams – kultūras ministram nebija viegla dzīve,” vērtē Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde. Rainis vairs nekustina galvu. Švarcenegera figūru sabojāja Venstpilī, tāpēc tā nav izstādē. “Ceplis pa šiem gadiem ir nopīpējis savu cigāru. Hercogam Jēkabam ir apgriezta bārda. Katrīnai zviedru tūristi saskrāpēja krūtis. Televīzijas raidījumā “Bez tabu” vaska figūru mākslinieks Kirils Panteļējevs komentēja, ka latviešu sievietes vienmēr no zviedriem cietušas,” stāsta A.Grīnvalde.
