Lai būtu iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, cilvēkam regulāri jāuzņem enerģija. Nozīmīgākais enerģijas avots ir ēdiens, tāpēc uztura veselīgumam, kvalitātei un optimālajam daudzumam jāpievērš pietiekama uzmanība. “Mēs esam bioloģiskas būtnes un pakļaujamies dabas likumiem,” uzsver Rīgas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs-dietologs Edgars Bodnieks. Cilvēkam vajadzīgs pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, tāpēc jāēd visas vielas – ogļhidrāti, olbaltumvielas, taukvielas. Diskutablas ēdienu grupas esot saldumi, trekni ēdieni, kūpinājumi un konservēti produkti, lai gan ārsts uzskata, ka “nav kaitīgu ēdienu, ir slimīga uztvere”.
Atšķirīgu viedokli pauž makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis. Viņš aicina izvēlēties produktus no lauku sētas, bet, ja šādas iespējas nav, ieteicams uzturā lietot produktus ar īsāku derīguma termiņu. Viņaprāt, lai dzīve būtu veselīgāka un mūžs – ilgāks, nekavējoties jāatsakās pat no konkrētu pārtikas produktu lietošanas. “Lai uzturētu labu veselību, ieteicams atteikties no maizes, kartupeļiem, tomātiem, paprikas, baklažāniem un cūkgaļas.” R. Lācītis gan nenorāda, vai šādai rīcībai ir zinātnisks pamatojums. Viņš iesaka arī vienreiz nedēļā pamēģināt vispār atteikties no ēdiena un dzert tikai siltu ūdeni.
Brokastis jāēd
E. Bodnieks un R. Lācītis ir vienisprātis, ka izvēlētais dzīvesveids nenoliedzami nosaka cilvēka veselības stāvokli. “Mūs ietekmē diennakts ritms. Cilvēkiem ģenētiski ieprogrammēts, ka mēs mostamies no rīta, faktiski pulksten piecos sešos mums izdalās daudz stresa hormonu, mūsu vielmaiņa ir ļoti aktīva un gatava strādāt, dzīvot un darboties,” skaidro E. Bodnieks.
Tieši neēzdami brokastis, cilvēki pieļaujot pirmo kļūdu – kad pienāk pusdienlaiks, apetīte esot tik ļoti stimulēta, ka cilvēks pārēdas, taču to jūt “tikai pēc stundas pusotras vai divām, kad rodas nelabuma sajūta”. Šāda problēma esot raksturīga neregulārām ēšanas reizēm, kas turklāt vielmaiņai rada nevajadzīgi lielu slodzi, un katrā pārēšanās reizē tiek uzņemtas liekas kalorijas, kas pārvēršas medicīniskos sarežģījumos un liekajā svarā. “Mums būtu jāēd biežāk un mazākām porcijām, vēlamas trīs galvenās ēdienreizes un vēl dažas starpēdienreizes,” rekomendē gastroenterologs.
Ieteicams noteikt sev striktu ēdienreižu laikus, norāda R. Lācītis. “Brokastis no 7 līdz 8, pusdienas ap 13, launags 15–16, vakariņas 18–19.” Šāds ēšanas grafiks paredz, ka celšanās laiks ir 6 no rīta un gulētiešana – līdz pusnaktij. Par vakariņu laiku E. Bodnieks pauž atšķirīgu viedokli – vakariņu ēšana līdz 6 vakarā esot dziļi iesakņojies, bet tomēr mīts, svarīgākais atcerēties, ka jāēd divas stundas pirms gulētiešanas. Viņš norāda, ka laikā no pēdējās ēdienreizes līdz gulētiešanai arī tiek patērēta enerģija, tāpēc, cilvēkam aizejot gulēt spēku izsīkumā un neēdušam, naktī rodas enerģijas trūkums sirdij, aknām un smadzenēm un cilvēks no rīta pamodīšoties ar nelabu dūšu un diskomforta izjūtu.
Vērts doties pie ārsta
“Katram vienreiz gadā vajadzētu uztaisīt asinsanalīzi asinsainas noskaidrošanai, lai mēs zinātu, kas mums notiek asinīs,” atgādina E. Bodnieks. Citādi visbiežāk darbojoties princips, ka pie ārsta ierodas vien tad, kad “notikusi katastrofa”. “Bioķīmiski ir iespējams noteikt mūsu orgānu funkciju darbību, noteikt, kā strādā aknas, iespējams redzēt, vai nav iekaisuma organismā,” saka E. Bodnieks.
Vienreiz gadā var veikt arī sonoskopiju – apskatīties iekšējos orgānus, reizi pāris gados – rentgenu. Rentgena pārbaudes nepieciešamas, lai nepaliktu nepamanītas nopietnas, par slimībām liecinošas pārmaiņas organismā, brīdina ārsts. Kā piemēru nepieciešamībai veikt rentgenu varot minēt plaušu vēzi – to nav iespējams noteikt agrīni, ja parādās simptomi, tas jau esot ielaists vēzis.
Bez sporta nevar
Kā vienu no biežākajām sūdzībām ārsts min tā saukto dedzināšanas sajūtu. Tai esot vairāk izskaidrojumi – vispirms tā esot raksturīga cilvēkiem ar lielu ķermeņa masas indeksu, jo šādos gadījumos ir liels iekšējais vēdera spiediens. Citiem tā rodas no diafragmas muskuļa vājuma un no tā izrietošas kuņģa slīdēšanas uz augšu, ko var iegūt dzemdībās vai strādājot fiziski smagu darbu.
Vienu no problēmām cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma speciālists nosauc hroniskus aizcietējumus. Tādi varot rasties, par maz lietojot šķiedrvielas un par maz kustoties. Par bīstamu tendenci ārsts uzskata aizvien pieaugošo fizisko aktivitāšu trūkumu, sevišķi pamatskolas vecuma bērniem. Daudziem ir liekais svars – aplama dzīvesveida un neveselīga uztura izraisīta problēma, kas var novest pie visbiežākajiem mirstības cēloņiem – infarkta un insulta.
“Jauno paaudzi aizrauj internets, spēles internetā, golfs, bokss vai teniss internetā, piepumpēšanās internetā. Interesē visādas lietas, kas neveicina fizisko aktivitāti. Divas fizkultūras mācību stundas nedēļā – vai tas ir nopietni?” retoriski vaicā ārsts. Par kustību nepieciešamību izteicies arī gastroenteroloģijas profesors Anatolijs Danilāns – viņš uzsver, ka kustoties no kauliem asinsritē izdalās unikāla viela – osteokalcīns, kas ārstē aknas, pretojas cukura diabētam un stiprina asinsvadus.
