Liepnas vidusskolas skolotāja Brigita Bijone 50 gadus bērniem māca dejas.
Liepnas vidusskolas skolotāja Brigita Bijone 50 gadus bērniem māca dejas. Pašlaik viņa vada bērnu, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvu. “Ar dancīti pieceļos un ar dancīti arī aizmiegu,” saka B. Bijone.
Deju soļus Brigita ir mācījusi ne tikai svešiem bērniem, bet arī savām meitām, mazdēlam un mazmeitai. Pirms četriem gadiem viņa kļuva par tagadējās 4.klases audzinātāju. “Tas bija gads, kad visi gatavojās dziesmu un deju svētkiem. Repertuāra dejas bija grūtas, bet kopā sākām mācīties. Kolektīvu nosaucu par “Kāpēcīšiem”, jo pirmā deja, ko dejojām, bija “Kāpēc?”,” stāsta B. Bijone. Nākamgad kolektīvs svinēs piecu gadu jubileju.
Viņas vadītie kolektīvi ir piedalījušies visos sadančos, bet pavisam drīz dosies uz Igauniju. Liepnas dejotāju soļus ir redzējuši arī zviedri un somi. “Bērni ir pelnījuši parādīt, ko iemācījušies, un redzēt, kā dejo citi,” uzskata
B. Bijone.
Ir jāelpo vienā elpā
Viņu gandarī, ka skolas un pagasta vadība, kā arī vecāki ir atsaucīgi. “Bez viņu palīdzības deju kolektīvi nebūtu tādi, kādi ir tagad. Deja ir mans tiešais darbs. Ja man šis pienākums ir uzticēts, tas jāveic ar pilnu atbildību,” norāda B. Bijone.
“Dejā visiem jāelpo vienā elpā un jālec vienā ritmā. Ir ļoti grūti komplektēt jauniešu kolektīvu, jo visi nedzīvo pagasta centrā. Bet tajā pašā laikā ir tik uzcītīgi dejotāji, kas ir ar mieru palikt pēc stundām un iet kājām sešus kilometrus uz mājām tad, kad deja iemācīta,” stāsta B. Bijone.
Visvieglāk esot strādāt ar vidējās paaudzes kolektīvu. “Bet arī ar pārējiem nav grūti. Ir jāsaprot jaunieši, jo man nepatīk bārties, kad jaunie mīl padraiskoties. Tajā pašā laikā dažs puika ir tik kautrīgs, ka nevaru panākt, lai viņš dejas laikā lūkojas meitenei acīs. Bet ir arī ļoti izvēlīgi puiši, kas nāk ar saviem noteikumiem: ja varēšu dejot ar Lienīti, tad uz mēģinājumiem nākšu. Pretējā gadījumā nedejošu vispār,” komentē skolotāja.
Dejot māk visi
Skolotāja arī pati iestudē dejas. “Dejās dominē etnogrāfiski soļi, jo man patīk latviskas melodijas. Cenšos attēlot dziesmas tekstu. Sēžu pie galda, domāju un bīdu koka lellītes, lai izveidotu deju,” akcentē B. Bijone. Par pirmo iestudēto deju “Jauki dzīvot draugu pulkā” viņa ir saņēmusi prēmiju. Šo un Rīgas horeogrāfa Harija Sūnas deju ierindoja otrajā vietā. “Agrāk repertuārā bija īstas latviešu tautu dejas. Tagadējās reizēm pat grūti izdejot, jo ziņģu pavadījumā jāizpilda ļoti sarežģīti soļi,” spriež B. Bijone.
Agrāk viņa mācīja dejas Virešu pagasta Vidagā un Liepnas internātskolā. “Nav bērna, kam nevar iemācīt dejot. Internātskolā bija puisis, kas nedzirdēja melodiju. Viņš mācījās dejot mehāniski un beigās bija viens no labākajiem. Apmeklējot deju pulciņu, bērniem veidojas stalta stāja un kļūst brīvākas savstarpējās attiecības. Deja māca mīlestību vienam pret otru. Reizēm mēģinājumos uzņemu video, ko pēc tam bērni skatās. Viņi ir labi kritiķi, jo uzreiz pamana, kurš pareizi nepacēla kāju vai neielika roku sānos. Pēc tam paši cenšas dejot labāk,” akcentē B. Bijone.
Nodeldēti 100 kurpju pāri
“Es bez dejas nevaru. Tas ir tik dziļi asinīs, ka man gribas, lai visa Liepna dejo. Man prieks, ka bērni ir atvērti skatuvei. Tikai prasot neiespējamo, var panākt iespējamo. Jāatzīst, ka manī mīt spīts: vai tad tiešām es nevaru to deju uztaisīt?! Varu! Reizēm sevi nākas piespiest ar varu, jo nekas no debesīm nekrīt. Bet, ja tu nevari, neviens tev arī nepalīdzēs,” norāda B. Bijone.
Skolotājai patīk televīzijā vērot koncertus un teātra izrādes. Cieša sadarbība un draudzība ir izveidojusies ar Rīgas deju kolektīvu “Dzintariņš” un tā vadītāju.
Interesanti, ka Brigita pati nav dejojusi. “Kad es mācījos, skolā nebija iespējas dejot. Kad sāku mācīt citiem, reizēm trūka meitu, tādēļ pašai nācās dejot, bet tas bija reti,” atceras skolotāja. Viņa smej, ka 50 gadu laikā ir nodeldēti vismaz 100 kurpju un deju čību pāri.
Brigitai patīk strādāt dārzā un adīt. “Mani lielākie ienaidnieki dārzā ir gliemeži. Agrāk tos lasīju, bet nu to ir tik daudz, ka tas nav izdarāms. Bet žēl skatīties uz viņu posta darbiem,” viņa nopūšas.
