Alūksnes rajonā lielākais meža ugunsgrēks šogad bija Kolberģa mežniecības teritorijā, kur pie “Čukstiņu” grants karjera izdega 5,1 hektārs privātā meža.
Alūksnes rajonā lielākais meža ugunsgrēks šogad bija Kolberģa mežniecības teritorijā, kur pie “Čukstiņu” grants karjera izdega 5,1 hektārs privātā meža. Tie ir lieli zaudējumi īpašniekam, ko, iespējams, radījuši mežizstrādātāji. Pašlaik notiek izmeklēšana.
“Apmēram pusi rajona teritorijas aizņem meži. Pērn bija četri, bet šogad – jau 11 meža ugunsgrēki. Tajos izdega 7,42 hektāri meža. Cilvēki neievēro ugunsdrošības noteikumus un pārkāpj ugunsbīstamajā periodā noteiktos aizliegumus. Tikai lietus laikā var dedzināt zarus, pirms tam to saskaņojot ar mežzini. Pirmie ugunsnelaimi pamana un par to informē dežuranti novērošanas torņos, kā arī mežu īpašnieki vai tuvumā esoši cilvēki,” stāsta Alūksnes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Laimonis Kļaviņš.
Astoņu uguns novērošanas torņu dežuranti skatās, vai kaut kur neparādīsies dūmi, jo īsta lietus vēl nav bijis un mežs ir ļoti sauss. “Tornī redzu līdz Birzuļu, Variņu, Mālmuižas un Ilzenes mežiem. Lai gan darbs nav fiziski smags, tas ir grūts. Ja citi nemana dūmus, tad man ir jāuzņemas atbildība par ugunsdzēsēju izsaukšanu. Kad balti izklaidus dūmi kļūst arvien lielāki, tad ir skaidrs, ka nedeg tikai žagaru kaudze,” atklāj Gaujienas mežniecības Vidagas apgaitas uguns novērošanas torņa dežurante Inita Krištopāne. “Katrs punkts ir redzams vismaz no diviem torņiem, tāpēc diezgan precīzi var noteikt ugunsgrēka vietu un operatīvi doties dzēst mežu. Ja nepieciešams, palīgā steidzas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri. Ugunsgrēkos vainīgajiem ir jāatlīdzina dzēšanas darbos izlietotie līdzekļi, kā arī jāmaksā administratīvais sods, ja neierosina krimināllietu. Pašlaik aprēķina ugunsgrēku radītos zaudējumus,” informē Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
