Malienas pamatskolas vizuālās mākslas un mājturības skolotājam, Jaunannas mākslu skolas pedagogam Gintaram Čerbikovam ir daudz vaļasprieku: zīmēšana, makšķerēšana, muzicēšana un datori.
Malienas pamatskolas vizuālās mākslas un mājturības skolotājam, Jaunannas mākslu skolas pedagogam Gintaram Čerbikovam ir daudz vaļasprieku: zīmēšana, makšķerēšana, muzicēšana un datori. “Bet vistuvākā ir māksla,” viņš apgalvo.
“Mani vaļasprieki ir visi, kur var radoši darboties. Agrāk aizrāvos ar kokgriešanu, friziera un šuvēja specialitātēm. Atminos, kad džinsa bikses maksāja bargu naudu, es tās šuvu un piepelnījos. Darbojos naktī, tāpēc rītā nāca miegs un kavēju stundas,” atceras G.Čerbikovs.
Bet viņam ir arī daudz ne-vaļasprieku: strādāšana dārzā, siena vākšana vai citi lauku darbi. “Uzskatu, ka nevajag sevi mocīt ar nepatīkamu darbu, tāpēc arī to nedaru,” viņš saka.
Nespēlē pēc noteikumiem
Muzikāli Gintars izpaužas grupā “Sutas dampis”, kas piedalījās Tautas partijas rīkotajā dziesmu konkursā. “Esam kompānija, kas mēnesī pāris reizes satiekas un muzicē savam priekam. Mums nav noteikumu, kā spēlēt. Katrs var izpausties radoši. Muzicējam tā, lai pašiem būtu labi. Nespēlējam sešdesmitgadnieku ballītēs. Mums patīk gados jauna publika, kas saprot humoru,” norāda mākslinieks.
Mūziku viņš atzīst par līdzvērtīgu gleznošanas vaļaspriekam. “Kad gleznotāju apciemo mūza, rodas darbs, bet beigās secini – čiks vien ir. Nomet to kaktā, dažreiz paiet pat gads, kad ar citu domu ķeries tam atkal klāt,” stāsta G.Čerbikovs. Viņš atzīst, ka reizēm mūzika atņemt laiku gleznošanai un otrādi. “Ir daudz darba, tāpēc nepietiek laika, lai nodarbotos ar vaļaspriekiem. Tā jau šķiet, ka vasarā pedagogam zelta dzīve – brīvlaiks trīs mēnešus! Bet gribas pamakšķerēt, aizbraukt kādā ekskursijā un vēl kaut ko izdarīt,” nopūšas G.Čerbikovs.
Īsto gleznu vēl nav radījis
Gintars smej, ka ir mākslinieks kopš bērnības. “Kad mani nosauc par gleznotāju, man kļūst jocīgi. Par mākslinieku – jā, jo jau no pirmās klases piedalījos zīmēšanas olimpiādēs un guvu godalgotas vietas. Jāatzīst, ka savu īsto gleznu vēl neesmu radījis. Glezniecībā esmu izzināšanas procesā,” norāda G. Čerbikovs.
Viņam patīk gleznot dažādus darbus. “Es varu attēlot visu – dzīvniekus, skaistas sievietes, priekšmetus, dabas ainavas -, bet nejūsmoju par kluso dabu. Man patīk sižets, nevis zīmēt tikai glāzes, vāzes vai krūzes. Man patīk gleznot baroka, romantisma laika skatus. Mani nesajūsmina perfektas gleznas. Man vajag renesanses mieru, romantismu un sirreālismu,” apgalvo mākslinieks.
Mākslinieks ir radošs cilvēks
“Būtu labi, ja varētu gleznot dabā, bet tā var tikai uzskicēt skatu. Lai strādātu ar krāsu, vajag labu apgaismojumu. Man patiktu darboties no pulksten 20.00 vakarā līdz trijiem naktī, bet tas nav iespējams, jo tad ir tumšs!” sūrojas G. Čerbikovs.
Viņš ir novērojis, ka cilvēkiem patīk dabas ainavas un Alūksnes skaistākās vietas visādos rakursos un gadalaikos. G.Čerbikovs pauž nožēlu, ka Alūksnē nav vietas, kur iekārtot izstādi. “Labas izstāžu zāles nav arī kaimiņpilsētā Gulbenē. Savukārt Igaunijā Veru tā ir lieliska,” viņš jūsmo.
“Uzskatu, ka mākslinieks ir radošs cilvēks. Ja viņš spēj krāsu, materiālu vai priekšmetu pārvērst tēlā, tad ir mākslinieks. Un nemaz nevajag profesionālu izglītību. Patiesībā starp amatnieku un mākslinieku ir niecīga atšķirība,” domā G. Čerbikovs.
