Annas pagasta iedzīvotāju Inu Balaņuku vietējie cilvēki pazīst kā bibliotekāri, skolotāju un sabiedriskā organizācijas “Nāc pretim” vadītāju.
Annas pagasta iedzīvotāju Inu Balaņuku vietējie cilvēki pazīst kā bibliotekāri, skolotāju un sabiedriskā organizācijas “Nāc pretim” vadītāju. Pērn viņa ieguva titulu “Aktīvākais pagasta darbinieks”.
“Esmu dzimusi anneniete un mācījusies Annas skolā. Pēc skolu beigšanas un divu gadu prombūtnes atgriezos dzīvot Annā. Nodibinājām zemnieku saimniecību, bet dažādu apsvērumu dēļ pārcēlāmies dzīvot Annas centrā, kur 1994.gadā sāku strādāt skolā. Audzinu 5.klasi, vadu datorapmācības stundas un esmu arī skolas bibliotekāre,” saka I. Balaņuka.
Viņa organizē ārpusstundu darbu – vada vanadzēnu kopu un jauno korespondentu pulciņu, kas reizi mēnesī izdod skolas avīzi “Kroka”, bet reizi gadā – apjomīgu avīzi “Pēda”. “Gribētos, lai bērni izrāda lielāku iniciatīvu. Esmu novērojusi, ka jaunas idejas rodas pēc ekskursijām, kursiem un dažādiem semināriem,” secina I. Balaņuka.
Iecienījuši studenti
Annas pagasta bibliotēkas grāmatu fonds ir apmēram 10 500. Pagasta bibliotekāre strādā arī sestdienās, kad bibliotēku ir iecienījuši studenti. “Trūkst jaunākās literatūras, it īpaši uzziņu. Pagasta padome iespēju robežās palīdz, bet ar to diemžēl nepietiek. Tādēļ esmu uzrakstījusi un iesniegusi vairākus projektus bibliotēkas paplašināšanai un jaunu grāmatu iegādei. Labi, ka iepriekšējā bibliotekāre Ārija Dunce ir saglabājusi grāmatu fondu un nesteigusies norakstīt vecās. Tagad tās lieti noder studējošajai jaunatnei un maģistrantiem,” apgalvo I. Balaņuka.
Pašlaik bibliotēka ir izsludinājusi konkursu “Anna, par tevi es stāstīt gribu”, kad cilvēkiem ir iespēja dalīties atmiņās, rakstīt stāstus un dzejoļus un cita veida radošus darbus par dzimto vietu. Lai arī konkurss drīz noslēgsies, bibliotekāre atmiņu stāstus gaidīs arī pēc tam.
Bibliotēkā ir arī dators, ko Annas vanadzēnu kopa saņēmusi dāvinājumā no “Daugavas Vanagiem” Ziemeļkalifornijā. “Domāju, ka vanadzēnu lielākais un labākais darbs bija deviņu pagasta ievērojamāko cilvēku biogrāfiju vākšana un apkopošana. Iegūtos datus ievadījām arī internetā. Piedalāmies arī sakopšanas talkās un rīkojam valsts svētkiem un atceres dienām veltītus pasākumus,” stāsta I. Balaņuka.
Viņa uzsver, ka pašlaik vanadzēnos ir iesaistījušies 34 bērni. “Pagājušajā gadā braucām uz nometni Cēsu rajona “Apneros”, kur bērniem ļoti patika, tāpēc brauksim arī šogad, ja atradīsim sponsorus. Kādreizējais mūsu skolas skolnieks Daumants Viks tagad dzīvo Amerikā, kur ir “Daugavas Vanagu” vadītājs. Ar viņu mums ir laba sadarbība. Tieši viņš dāvāja mums datoru, kā arī sūta grāmatas skolai un bibliotēkai,” atceras bibliotekāre.
Visi nebūs teicamnieki
Viņa uzsver, ka Annas pamatskolā mācās jauki un aktīvi bērni. “Tie, kam nepadodas mācības, sevi veiksmīgi pierāda ārpusstundu darbā. Piemēram, katru starpbrīdi gaiteņos skan mūzika, par ko rūpējas zēni. Cits sevi parāda kā lielisku virsdežurantu. Zinu veiksmīgus biznesmeņus, kam sekmes skolā nebija nemaz tik labas. Tas norāda, ka ne vienmēr labākie ir tikai teicamnieki,” domā I. Balaņuka.
Skolā Ina vada arī skolēnu pašpārvaldi. “Ir patīkami, ka pasākumus vada tās dalībnieki. Tādi bija konkursi “Superpuika un supermeitene 2002” pamatskolas jauniešiem un “Saimnieciņš un saimniecīte 2002″ sākumskolas vecuma bērniem. Pēdējo bija prieks organizēt, jo mazie bērni ir atvērtāki, atsaucīgāki un atraktīvāki. Viņi konkursos iesaistās ar lielāku degsmi,” vērtē skolotāja.
Ir laimīga kopā ar ģimeni
Viņa atzīst, ka brīvā laika ir maz. “Mans brīvais laiks ir mana ģimene – vīrs Nikolajs un četri bērni. Man patīk strādāt rokdarbus un lasīt labas grāmatas, bet diemžēl tagad tam vairs laiks neatliek. Rokdarbus aizstāju ar noformējumu veidošanu vai masku šūšanu,” stāsta I. Balaņuka.
Viņa ir lepna par saviem četriem bērniem. “Vecākā meita Inese pašlaik strādā Annas kafejnīcā “Klubiņš”. Viņai ir iecere studēt psiholoģiju. Dēls Romāns mācās Valmieras 36. arodvidusskolā komercizglītību, Viktors – Annas pamatskolas 8.klasē, bet Igors – 3.klasē,” saka I. Balaņuka. Ja arī visa ģimene reizēm nav kopā, tāpat tiek atzīmēti visi svētki un galdā vienmēr ir pašas cepta torte.
“Ikdienā kopā pavadām maz laika, jo katram ir savi darbi. Reizēm es pārnāku vēlu no darba. Ir patīkams pārsteigums, kad Viktors un Igors ir pagatavojuši vakariņas. Lai arī paši jau ir pamielojušies, vienmēr ir atstāts arī man, ko pasniedz kopā ar kūpošu kafijas tasi, jo pa logu puiši jau ir nolūkojuši, ka es nāku mājās. Esmu patīkami pārsteigta, jo reizēm ēdienam ir pieliktas tik interesantas sastāvdaļas, ko es nekad nebūtu iedomājusies,” jūsmo I. Balaņuka.
Vasarā Balaņuku ģimene labprāt dodas izbraucienos pie dabas. “Pērn devāmies laivu izbraucienā pa Indzera ezeru. Reizēm braucam atpūsties pie jūras. Katru pavasari un vasaru strādāju dārzā. Ir patīkami uzņemt sevī zemes spēku,” saka I. Balaņuka.
Spēlē arī teātri
I. Balaņuka dara daudz radošus darbus, kam nepieciešams tikpat daudz ideju. Viņa pati smej, ka pēdējā laikā vērojams radošā gara izsīkums. “Jāatzīst, ka to atjaunot palīdz skolēni un pedagogi. Lasu žurnālus, kur bieži vien, gūto prasmīgi pārveidojot, var noorganizēt ko nebijušu. Cenšos apmeklēt dažādus seminārus un kursus, jo uzskatu, ka tagad dzīvē ir daudz kas jāprot,” saka I. Balaņuka. Viņa atzīst, ka ir raksturā strauja. “Dzīvoju pēc moto: nedari otram to, ko negribi, lai dara tev. Viss pārējais nāk pats no sevis,” smej skolotāja.
Viņa atrod laiku arī apmeklēt teātra mēģinājumus. Kā sabiedriskās organizācijas “Nāc pretim” vadītāja Ina raksta projektus. Pašlaik viens top, ko iesniegs Sabiedrības integrācijas fondā. “Ja šo projektu atbalstīs, ir iecere pagastā izveidot jauniešu centru, kur bērni varētu nākt darboties, risināt savas problēmas, rīkot pasākumus un vienkārši atpūsties,” uzsver I. Balaņuka.
“Es ļoti gaidu vietējo cilvēku ierosmes un arī kritiku, lai varētu radoši organizēt pagasta aktivitātes un ņemt vērā trūkumus. Es zinu to iedzīvotāju domas, kas ir iesaistījušies sabiedriskajā organizācijā un regulāri nāk uz bibliotēku, bet pārējie klusē,” secina bibliotekāre.
