Pavasarī mazdārziņos sākas rosība, jo viss taču ir jāsakopj.
Pavasarī mazdārziņos sākas rosība, jo viss taču ir jāsakopj. Šķiet, ka nav laika nekam citam, tikai kasīšanai un rušināšanai. Ja nu tomēr atrodat kādu brīvu brīdi, tad varat lasīt Kelīnas Klānas kriminālromānu “Klūrgu sūnākļa rēgs”.
Nelielā apjoma romāns “Klūrgu sūnākļa rēgs” ir trešais autores darbs.
“No sūnākļa puses nakts melnumā skan gari stieptas žēlabainas gaudas. Reizēm vaidi, reizēm dīvaina ķiķināšanās… Baismajām skaņām ar saviem kaucieniem piebalso no miera iztrūcinātie pagasta suņi. Uzmostas gulētāji. “Atkal sūnākļa mošķis,” viņi saka. Dažs nakts ceļa gājējs kādreiz ir pamanījis arī savādu, ērmīgu ēnu apkārt slamstāmies.
Nu tas gadu desmitiem jau tā iet. Kas ir gaudo žēlabu vaimanātājs? Spoks? Teiksmains no aizlaikiem purvāja dziļoksnī iemitinājies nezvērs? Nelaimīgs, nolādēts radījums, kurš naktī un dzērvēm sūta savas sāpes? Ļaudis runā, zīlē un min. kas beidzot atklās sūnākļa noslēpumu, kas pateiks patiesību,” tā autore raksta romāna ievadā. Tāpēc tie, kam patīk krimināli noslēpumi, var droši to iegādāties.
Jāatzīst, ka romānā K. Klāna ir vilkusi arī paralēles ar pagātni un analizējusi latvju tautas likteni. “Pasaules vareno acīs tāds sīksts un pacietīgs dzīvības vilcējs (kā latvietis –autores piez.) bieži nemaz nav cilvēks. Viņš ir tikai rēgs. Ēna. Bet tukšums nespēj mest ēnu gaismas staros. Ja vēl ir cilvēka ēna, tad ir arī cilvēks pats. (..)
Svešā lielvara veselu pusgadsimtu labiekārtotu dzīvokļu atslēgas pilsētās dāsni dāļāja ieklīdeņiem – vieglas dzīves tīkotājiem no austrumiem. Ieziemiešiem savā tēvijā tika atvēlēta dzīves telpa laukos – purvu, mežu aizkaktos. Tur latvieši vairumā mīt arī šodien paši savā brīvajā valstī. Niecīgas ir šo apvidu iedzīvotāju izredzes salīdzinājumā ar pilsētās un to tuvumā mītošo iespējām gan privāta biznesa attīstīšanā, gan nodrošinājumā ar darbu, gan izglītības iegūšanā un veselības aprūpē.”
Varbūt jūs spēs aizkustināt romāna galvenā varoņa Jāņa Niedola taisnīgums un patiesības meklējumi.
