Alūksnes rajonā šogad bijuši 63 ugunsgrēki (pērn – 79), no kuriem lielākā daļa saistīti ar kūlas un atkritumu dedzināšanu.
Alūksnes rajonā šogad bijuši 63 ugunsgrēki (pērn – 79), no kuriem lielākā daļa saistīti ar kūlas un atkritumu dedzināšanu. Tas tāpēc, ka cilvēki ir pārdroši un neievēro Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta darbinieku aizrādījumus, pirms notikusi uguns nelaime.
“Katram sava teritorija ir jāsakopj, bet nevajadzētu ugunskurus dedzināt lielā vējā. Pagājušajā sestdienā tas bija tāds, ka neko labu no dedzināšanas gaidīt nevarēja. Ir jāizvēlas piemēroti laika apstākļi un ugunsdrošības prasībām atbilstošs attālums no ēkām. Tam ir jābūt tādam, lai dzirksteles nevarētu pārlēkt uz jumta vai mežā,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas priekšnieks Intars Zitāns.
Ir jāsagatavo vieta atkritumu dedzināšanai, lai tai apkārt nebūtu kūla, kas var pārnest liesmas tālāk. Ugunskuru aizdegt var saulainā bezvēja dienā. “Vējainā laikā liesmas izplatās ātri. Tāpēc uz vienu ugunsgrēku ir vairāki izsaukumi, jo apdraudētas var būt vairākas mājas,” norāda I.Zitāns. 12.aprīlī Alūksnes rajonā bija pieci kūlas ugunsgrēki, kur dega ne tikai lielas pērnās zāles platības, bet arī ēkas. Kūlas dedzināšanas gadījumu skaits palielinās, jo vairāk ir lauksaimniecībā neizmantotas zemes platību. Samazinās lopu skaits, tāpēc zālājus nepļauj, un arī ganībām tie nav vajadzīgi. Ārzemēs uguni lieto kā ekoloģiskās sistēmas regulatoru, taču to dara organizēti, pieaicinot speciāli apmācītus cilvēkus, kas iesaka, kad un kā dedzināt.
Pretrunīgas ir Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta speciālistu atzinumi par kūlas dedzināšanas ietekmi uz augu un dzīvnieku valsti. Vieni uzskata, ka vairākus gadus veikta pērnās kūlas dedzināšana iznīcina vērtīgās zāles un augsnē paliek tikai mazvērtīgo zāļu sēklas, un kaitē arī kukaiņiem. Citi ir pārliecināti, ka pērnās zāles dedzināšana pavasara atmodas sākotnējā fāzē uz kukaiņu valsti nekādu ietekmi neatstāj.
