Alūksnē Darba ielā 16 un 18 māju iedzīvotāji samazgas un netīro ūdeni izlej ielas malā.
Alūksnē Darba ielā 16 un 18 māju iedzīvotāji samazgas un netīro ūdeni izlej ielas malā. Tāpēc siltā laikā tām labāk netuvoties, jo “smarža” ir jūtama tālu. Liekas, ka vairums apkārtnē dzīvojošo ir samierinājušies ar situāciju. Bet Aina Puniņa, kas pirms sešiem gadiem apmetās 18. mājas dzīvoklī, vēl cer.
“Kad jautāju kaimiņiem, kur liet samazgas, viņi parādīja vietu ielas malā, ko izmanto abu māju iedzīvotāji. Ūdens nekur neaizplūst, tāpēc rodas šausmīga smirdoņa. Pirms kāda laika tie plūda uz leju gar ābeli, bet es šo dabīgo noteci aizraku. Citi kaimiņi gan teica – ja samazgas ieplūdīs bērnu rotaļu laukumā Pilsētas bulvārī, tad varbūt beidzot kaut ko darīs. Bet uz bērnu rēķina nevar dzīvot,” stāsta A.Puniņa.
Sešus gadus neattīra
Acīmredzot kanalizācijas caurule uz kontrolaku ir aizsērējusi. Akai nav vāka. Kad tajā iekrita kaimiņiene, A.Puniņa par stāvokli informēja Alūksnes pilsētas domi, jo bažījās, ka tā var gadīties arī bērniem, kas rotaļājas netālu daudzdzīvokļu māju pagalmā. Viņa saņēma atbildi, ka iedzīvotājiem pašiem ir jārūpējas par atbilstošu notekūdeņu aizvadīšanu. Māju Darba ielā 16 apsaimnieko SIA “Alūksnes nami”, bet no otras – nr.18 – tā ir atteikusies, lai gan īrnieki lūdza uzņemties šo pienākumu. “Abās mājās dzīvokļi, izņemot vienu, ir privatizēti. Noskaidroju, ka arī apkārtējo teritoriju apsaimnieko tie, kam pieder māja, lai gan zemi privatizēt mums atteica. Iedzīvotāji ir ar mieru maksāt par darbu, bet neviens neuzņemas izsaukt komunālā uzņēmuma “Rūpe” strādniekus, kas ne tikai iztīrītu, bet arī sakārtotu šo vietu, lai tā normāli funkcionētu,” viņa komentē.
Dzīvokļu privatizācijas “gūstā”
A.Puniņa uzskata, ka par to vajadzētu uzņemties atbildību arī tiem, kas izveidoja tādu “oficiālu” vietu netīrajam ūdenim. Turklāt otras mājas iedzīvotāji maksā SIA “Alūksnes nami” apsaimniekošanas naudu. Dzeramā ūdens aka atrodas tik tuvu tualetei, ka, protams, tas nav lietojams uzturā.
“Ejam pēc ūdens uz privātās mājas aku. Arī par dzeramā ūdens piegādi ir jārūpējas mums pašiem. Tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka te dzīvo maznodrošinātie. Ja “Alūksne nami” uzņemtos mūsu mājas apsaimniekošanu un rūpētos par dzīves apstākļu uzlabošanu, mēs varētu maksāt katru mēnesi,” skaidro A.Puniņa.
Viņa uzskata, ka no 18.mājas pašvaldības uzņēmums atteicās tādēļ, ka tā jau astoņdesmito gadu beigās bija avārijas stāvoklī un paredzēta nojaukšanai. Bet kāpēc cilvēki privatizēja tādus dzīvokļus, ko paši nespēj atjaunot? Tagad viņi ir bezizejas situācijā. A.Puniņa baidījās, ka brūkošais skurstenis var izraisīt ugunsgrēku pilsētā, tāpēc lūdza pabalstu tā remontam. Vai tagad atkal jārīkojas līdzīgi?
Kopīgi var sakārtot notekūdeņu vietu
“Dārza ielā 1 bija līdzīga situācija, bet tagad tā ir mainījusies. Darba ielā joprojām ir smirdoņa. Bet vainojami ir paši šo māju iedzīvotāji, jo viņi kopā ar netīro ūdeni lēja kartupeļu mizas un citus atkritumus. Tiem ir paredzēti konteineri,” norāda pašvaldības komunālā uzņēmuma “Rūpe” vadītāja Elita Sūna. Viņa piekrīt, ka tā nerīkojas visi. E.Sūna uzskata, ka vajadzētu izsūknēt notekūdeņu bedri un tad redzētu, vai ir iespējams atjaunot noteci uz kanalizācijas sistēmu Pilsētas bulvārī.
Par situāciju Darba ielas mājās ir runāts pašvaldības uzņēmumu ražošanas apspriedēs, bet nu jau gadiem ilgi nekas nav darīts. “Likums nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāslēdz līgums ar zemes īpašnieku. Bet tas neregulē, vai tas ir fiziska vai juridiska persona. Bet viņiem ir jāatbild par piesaistīto zemes gabalu. Protams, to var uzticēt apsaimniekotājam, bet dzīvokļu īpašniekiem ir jāsedz izdevumi par šīs zemes uzturēšanu,” komentē Alūksnes pilsētas domes juriste Aiva Egle.
