Suns esot cilvēka labākais draugs. Šķiet šis sakāmais ir tik vecs kā pati pasaule. Pat komentāri būtu lieki.
Suns esot cilvēka labākais draugs. Šķiet šis sakāmais ir tik vecs kā pati pasaule. Pat komentāri būtu lieki. Ja vien viens otrs fakts mūsu sadzīvē neliecinātu pretējo. Nupat jau vienā otrā vietā iet gluži kā vesternā – šauj pa labi un kreisi, vajag vai nevajag, drīkst vai nedrīkst. Vienkārši tāpat. Tikai tāpēc vien, ka gadījies ne tajā vietā un ne tajā laikā. Trāpījies pa rokai…, kurā ir ierocis. Tad vēl jo vairāk jūties varens – kas gan tos visus sētas krančus skaitīs! Viens klaiņojošs suns būs mazāk – savu rīcību, iespējams, attaisno šāvējs.
Tiesa, brīvi skrejoši suņi laukos nav sveša aina. Bet tas jau nenozīmē, ka kāds ir tiesīgs tos tāpat vien iznīcināt. Tā tas iepriekšējā nedēļā noticis Alūksnes rajona Liepnas pagastā, kur netālu no lauku mājām nošauts vācu aitu sugas suns – šķirnes dzīvnieks ar ciltsrakstiem. Uzreiz pēc Lieldienām Madonas rajona Ļaudonas pagastā ar nāvi tika sodīts erdelterjera šķirnes suns, kurš, kā apgalvo saimniece, bijis tikai dažus metrus aiz māju teritorijas. Abos gadījumos dzīvniekus, iespējams, nošāvuši mednieki. Kas pilnvarojis šos cilvēkus tā rīkoties? Vienīgais arguments suņu slepkavībām: lai neklaiņo un neapdraud meža dzīvnieku drošību.
Jāteic gan, ka šie notikumi drīzāk ož pēc anarhijas. Visam taču būtu jānotiek likumīgi – ir spēkā Ministru kabineta apstiprināti suņu un kaķu turēšanas noteikumi. Veterinārā dienesta speciālisti skaidro, ka mājdzīvnieku nedrīkst tā vienkārši nošaut, ja nav izsudināti trakumsērgas karantīnas ierobežojumi. Suni nedrīkst iznīcināt pat tad, ja tas sastapts mežā. Ja dzīvnieks klaiņo, to noķer, 14 dienas tur izolētu un gaida, kad to meklēs saimnieks. Ja – nē, noskaidro īpašnieku, brīdina to vai arī soda. Tā tam būtu jābūt civilizētā sabiedrībā, kur arī mājdzīvniekam ir savas tiesības. Nu kaut šīs
14 dienas, kurās izlemj tā likteni. Viens otrs fakts gan neliecina, ka mēs tādā dzīvojam.
