Alūksnes virsmežniecība otro gadu sagatavo publisko pārskatu par rajona mežiem.
Alūksnes virsmežniecība otro gadu sagatavo publisko pārskatu par rajona mežiem.
Alūksnes rajonā mežsaimniecība ir otra nozīmīgākā tautsaimniecības sastāvdaļa. “Trešo gadu rajonā samazinās izcirstās koksnes apjoms. Līdz ar to samazinās rajona iedzīvotāju darba vietu skaits meža apsaimniekošanā un koksnes pārstrādē. Būtiski ir samazinājies arī rajonā pārstrādātās koksnes apjoms. Lielu daļu mežizstrādes, īpaši izsolēs pārdotajās cirsmās, veic darbaspēks no citiem rajoniem,” komentē Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Valdošā koku suga ir priede
Pašlaik Alūksnes rajonā virsmežniecības uzskaitē ir 135 964,5 hektāri meža zemes, no kurām lielāko tiesu aizņem valsts meži. Visvairāk meža apsaimniekotāju ir Alsviķu pagastā – 718, Jaunalūksnes – 628, Pededzes – 609, Liepnas – 583 un Ziemeru pagastā – 515. Savukārt vismazāk Apes pilsētā ar lauku teritoriju – tikai četri cilvēki. Kopā Alūksnes rajonā šis skaits ir 6341.
“Lai precīzi uzskaitītu meža zemju platības, katram īpašniekam reizi 10 gados ir jāveic inventarizācija. Pērn tas darīts 352 zemes īpašumos vai tiesisko valdījumu platībās. Pašlaik rajonā apmēram septiņos procentos zemju nav veikta inventarizācija, līdz ar to tur uzskaite nav precīza. Gribētos aicināt tomēr to izdarīt,” komentē Alūksnes virsmežniecības inženiere Anna Lietuviete. Viņa uzsver, ka valdošā koku suga rajona mežos ir priede – 35 procenti, bērzs – 28 procenti un egle – 25 procenti. Pārsvarā rajonā ir vidēja vecuma audzes dominējošo sugu vidū. Ir iesākts veidot meža kartogrāfisko materiālu – digitālās mežaudžu kartes.
Sugu sastāvu var dažādot ar jaunaudzēm
Alūksnes virsmežniecība 2001.gadā izsniegusi ciršanas apliecinājumus valsts mežos 1344 hektāru platībā ar izcērtamo krāju 208581 kubikmetrs, bet pārējos mežos – 4394 hektāru platībā ar izcērtamo krāju 418378 kubikmetri.
“Iepriekšējos trijos gados privātīpašnieku mežos palielinājās mākslīgā mežu atjaunošana. Diemžēl pērn tā samazinājās. To var skaidrot ar to, ka katru gadu mainās Ministru kabineta noteiktie kritēriji meža atjaunošanā. Jāatgādina, ka sugu sastāvu var dažādot arī ar jaunaudžu izkopšanu,” saka A. Krēsliņš.
Pērn Alūksnes virsmežniecībā jaunaudžu kopšana veikta 1370,7 hektāros, no kuriem 1321 hektārs ir valsts meža. “Jāatzīst, ka tas nav pietiekams apjoms, lai nākotnē nerastos problēmas ar mežu resursu kvalitāti,” secina A. Krēsliņš. Viņš norāda, ka nelikumīga koku ciršana konstatēta 107,5 hektāros platību. Galvenajā cirtē pērn valsts mežos visvairāk izcirsts Liepnā – 30 777 kubikmetri, bet vismazāk Apē – 7378.
Pārkāpēji kļūst juridiski izglītotāki
Alūksnes virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Inita Vērse uzsvēra, ka viena no Valsts meža dienesta galvenajām funkcijām ir uzraudzīt meža apsaimniekošanas reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.
“Alūksnes rajona mežniecībās 2001.gadā sastādīti 148 protokoli par meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem. No tiem visvairāk Kolberģa mežniecībā – 38, kur ir vislielākais mežu īpašnieku skaits. Zeltiņu mežniecībā sastādīti 20 protokoli, Mālupes – 19, Liepnas – 18, Bejas – 17. Vismazāk protokolu Trapenes (6) un Gaujienas (7) mežniecībās. Ir prieks, ka salīdzinājumā ar 2000.gadu protokolu skaits ir mazāks. Toties ir palielinājies nelikumīgi nocirstās koksnes apjoms un mežam nodarīto zaudējumu summa,” stāsta I. Vērse.
Pērn nelikumīgi nocirstās koksnes apjoms, par ko aprēķināts mežam nodarītais zaudējums ir 11760 kubikmetru, un zaudējuma summa 279 307 lati. Nelikumīga koku ciršana valsts mežos reģistrēta 14 gadījumos.
“Jāatzīst, ka cilvēki vairs nav apzinīgi, jo administratīvo sodu kopējā summa pērn ir 5636 lati, bet samaksāts ir tikai 1841 lati. 47 meža pārkāpumu gadījumos lietas nodotas policijai, lai pēc to izmeklēšanas vainīgās personas sauktu pie kriminālatbildības. Savukārt tiesā izskatītas tikai četras krimināllietas par patvaļīgu koku ciršanu. Protams, lielākais pārkāpumu skaits ir privātīpašumos, un ar katru gadu pārkāpēji kļūst juridiski izglītotāki,” uzsver I. Vērse.
Pasliktinās sanitārais stāvoklis
Alūksnes virsmežniecības inženieris – ekologs Vilis Ziņģis norāda, ka pēdējā laikā pasliktinās meža sanitārais stāvoklis privātīpašnieku mežos, jo pārretina audzes.
“Ir prieks, ka pērn masveidā nesavairojās kaitēkļi. Visvairāk postījumus nodarīja vējgāzes – 31 procentu un kukaiņu bojājumi – 25 procentus,” komentē V. Ziņģis. Lai uzlabotu meža aizsardzību, pērn veica arī kaitēkļu un slimību monitoringu. “Priežu pūcītes izplatību novērojām Apes, bet egļu mūķeni – Bejas mežniecībā. Iegūtie dati liecina, ka šo kaitēkļu blīvums mežaudzēs ir dabiskā blīvumā,” viņš secina.
Meža aizsardzībā pret uguni rajona mežniecībās izmanto astoņus uguns novērošanas torņus. Virsmežziņa vietnieks Laimonis Kļaviņš uzsver, ka pakāpeniski koka konstrukcijas torņus nomaina pret metāla uguns novērošanas torņiem.
“2001.gadā šādu torni uzbūvējām Zeltiņu mežniecībā, kas izmaksāja 7589 latus. Pašlaik koka tornis ir tikai Bejas mežniecībā, ko arī plāno nomainīt pēc dažiem gadiem. Ir trīs ugunsdzēsības automašīnas, kas diemžēl ir savu mūžu nokalpojušas, bet mums nākas tās izmantot, jo jaunas iegādāties nevaram. Tāpat kā šogad, arī pērnajā pavasarī iedzīvotāji daudz dedzināja kūlu. Labi, ka tas neskāra mežaudzes. Gribētos atgādināt, ka meža degšana kaitē gan kokiem, gan arī dzīvajai radībai, kas tur dzīvo. Meža aizdegšanās iemesls pārsvarā ir tā apmeklētāju bezatbildīga rīkošanās ar uguni,” apgalvo
L. Kļaviņš.
Ir par 14 medniekiem vairāk
Pērn Alūksnes virsmežniecības teritorijā izveidoti 43 medību iecirkņi, kur medī 43 mednieku kolektīvi, starp tiem 18 mednieku klubi. Astoņi mednieku kolektīvi brauc no Rīgas. Sastādīti pieci protokoli par medību noteikumu pārkāpšanu, un administratīvi sodīti pieci cilvēki.
“2002.gada 1.janvārī Alūksnes rajonā bija 721 mednieks. 2001.gadā skaits papildinājās par 14 jauniem biedriem. Izveidoti arī trīs jauni medību iecirkņi – viens Apē un divi Liepnā. Pārsvarā mednieki nekad nenomedī plānoto dzīvnieku skaitu. Jāatzīst, ka rajonā nav brīvu medību platību,” saka L. Kļaviņš.
2001.gadā mežniecību darbiniekiem organizēti 16 semināri un mācības, rīkoti 23 teorētiskie un praktiskie apmācību semināri meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. “Izveidojām meža mācību taku, kas uzskatāmi norāda uz procesiem mežā. To apmeklējuši vairāk nekā 400 interesenti. Vēl joprojām cilvēki nav pietiekami zinoši likumdošanā, mežu kopšanā un izmantošanā,” atzīst Alūksnes virsmežniecības inženieris- konsultants Gvido Reismanis.
Fakti
Alūksnes virsmežniecības uzraudzībā Alūksnes rajonā atrodas 135 964,5 hektāri meža zemju platību, ko apsaimnieko vairāk nekā 6,3 tūkstoši meža īpašnieku un lietotāju.
2001.gadā mežziņi savās mežniecībās veikuši 316 dažādas pārbaudes. Par konstatētajiem pārkāpumiem ir izsniegti 106 priekšraksti.
Pērn Alūksnes virsmežniecības ieņēmumi bija 286 378 lati.
