Dabas pētnieki: koks lielā svara dēļ var pārplīst.
Dabas pētnieki: koks lielā svara dēļ var pārplīst
Šodien Apē, kur aug Eiropā resnākais vītols, ierodas sabiedriskās organizācijas “Dabas retumu krātuve” vadītājs Guntis Eniņš un Latvijas Zaļās partijas pārstāvji, lai sabiedrībai apliecinātu vajadzību glābt vecos kokus, kas ir dabas vērtība.
Alūksnes rajona tūrisma gide Astra Binde norāda, ka par vītola vecumu zinātnieku uzskati ir atšķirīgi. Igauņu dabas pētnieks Jānis Allas domā, ka kokam ir apmēram 400 gadu. “Bet var būt, ka Vaidavas upes ielejā ir tik labvēlīgi apstākļi, lai jau simts gados sasniegtu tik lielu resnumu. Vienā rindā ar šo milzi ir bijuši vēl pieci vītoli, tātad tie ir stādīti,” saka A.Binde. Dižkoks atrodas uz Marijas Tiltas zemes, ko viņa mantojusi no vīra vectēva. “Dzenīšu” māja celta 1895.gadā, un iespējams, ka vītoli iezīmēja īpašuma robežu. G.Eniņš 1983. gadā pētīja vītolu un sagatavoja tā aprakstu. “Koks veido 12 lielus un neskaitāmus mazākus žuburus. Tā augstums bija 21 metrs. Interesanti, ka tuvāk saknēm tā apkārtmērs ir mazāks nekā 1,3 metru augstumā, kur sasniedz 9,3 metrus.
Salīdzinājumā ar Gunta Eniņa mērījumiem tas ir palielinājies apmēram par metru, tātad lielā zaru svara dēļ koks izplešas,” secina A.Binde.
Vītola vidus ir caurs, tāpēc ir jāšaubās, ka tas vēl turpina augt. Apes iedzīvotāji vēlas, lai dižkoku nepiemeklētu tāds pats liktenis kā apmēram 100 metru tālāk augošo “brāli”. Tas bija pat nedaudz resnāks, bet pirms astoņiem gadiem sašķēlās.
Tieši ar tādu mērķi šodien G.Eniņš mērīs un pierakstīs visus datus par vītolu, bet pēc tam ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Apes iecirkņa darbinieku atbalstu apzāģēs vītola lielos zarus. “Skatīsimies, cik augstu ir jāzāģē žuburi, lai kokam būtu labāk. Esam aicinājuši talkā piedalīties vietējos iedzīvotājus, lai viņi ir šī notikuma līdzdalībnieki,” saka Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
