Alūksnes pilsētas dome izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir rast iespējas, lai nodrošinātu ar dzīvojamo platību iedzīvotājus, kas nevar maksāt par komunāliem pakalpojumiem labiekārtotā dzīvoklī.
Alūksnes pilsētas dome izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir rast iespējas, lai nodrošinātu ar dzīvojamo platību iedzīvotājus, kas nevar maksāt par komunāliem pakalpojumiem labiekārtotā dzīvoklī.
Pašvaldībai nav tāda dzīvojamā fonda, tāpēc Uzvaras ielā no īpašnieka ir nopirkta māja, kur pēc remonta varēs dzīvot maznodrošinātie iedzīvotāji.
“Dārza ielā jau viena ēka ir izremontēta šādu iedzīvotāju vajadzībām. Tagad apsaimniekotājs SIA “Alūksnes nami” nodrošinās materiālus remontam otrai mājai, bet darbos iesaistīs bezdarbniekus. Tiesa, dzīvokļu šajās mājās nav daudz. Komunālo maksājumu parādnieku saraksts liecina, ka drīzumā no labiekārtotiem dzīvokļiem tiesa var izlikt 28 personas. Bet jaunais īres likums nosaka, ka ģimeni ar bērniem nevar izlikt uz ielas. Tāpēc jautājums par sociālajiem īres namiem un dzīvokļiem pilsētā ir aktuāls,” laikrakstam stāsta Alūksnes Sociālās palīdzības centra direktore Lolita Krūmiņa.
Problēmas rada tas, ka gandrīz visi dzīvokļi Alūksnē ir privatizēti. Turklāt nav veikta dzīvokļu tirgus izpēte. Tāpēc nevar atrast nelabiekārtotus dzīvokļus, ko piedāvāt īrniekiem. “Iespējams, ka esam pārsteigušies. Ventspilī nelabiekārtoto dzīvokļu fonds ir palicis pašvaldības rīcībā. Tāpēc tur ir iespējas piedāvāt dzīvojamo platību tiem, kas nevar maksāt par komunālajiem pakalpojumiem labiekārtotā dzīvoklī,” norāda L.Krūmiņa. Viņa atzīst, ka veidojas paradoksāla situācija. Vispirms būs jādomā par komunālo maksājumu parādniekiem, bet daudzi turpinās stāvēt dzīvokļu rindās. Tomēr ir labi, ka “vezums ir izkustējies”.
Pašlaik domē izstrādā mājokļu apsaimniekošanas koncepciju. Ar tās modeļiem domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš un SIA “Alūksnes nami” direktors Alvis Bukovskis iepazinās Vidzemes attīstības aģentūras informatīvajā dienā.
Alūksnes pilsētas domes izpilddirektore Una Ābeļkalne norāda, ka patiesībā šīs mājas nevar saukt par sociālajām.
“Sociālo īres māju veidošanai ir daudz nosacījumu. Dome ir sākusi apzināt iespēju nodrošināt nelabiekārtotus dzīvokļus maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Mājā Uzvaras ielā 11 ir vēl daudz darba, pirms tajā varēs izīrēt dzīvokļus. Dārza ielā 22 ne tikai remontēja māju, bet arī uzcēla jaunas tualetes un šķūņus,” stāsta U.Ābeļkalne.
Ja būs vēl mājas un līdzekļi pašvaldības budžetā, tad šo darbu turpinās, jo nelabiekārtoti dzīvokļi ir visvairāk pieprasīti.
