Apes Igauņu izglītības biedrība Igaunijas neatkarības gadadienā nerīkoja pasākumus, bet sveica svētkos visus rajonā dzīvojošos tautiešus.
Apes Igauņu izglītības biedrība Igaunijas neatkarības gadadienā nerīkoja pasākumus, bet sveica svētkos visus rajonā dzīvojošos tautiešus. Šogad biedrība svinēs 75 gadu jubileju un iecerējusi aktivizēt tās darbu.
“Biedrībā ir 36 biedri, bet tie ir galvenokārt gados veci cilvēki. Visi nav igauņi, bet vecvecākiem ir bijusi šī tautība. Un ir arī cilvēki, kas jūt interesi par kaimiņu valsts kultūru, piemēram, Apes pilsētas domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. “Pati esmu igauniete un šīs valsts pilsone. Skatīšos televīzijas pārraidē parādi un pieņemšanu pie prezidenta. Tad mājās ir svētki,” stāsta Apes Igauņu izglītības biedrības priekšsēdētāja Līga Seņina.
Monistes pašvaldība, ar ko Apes domei ir laba sadarbība, nav aicinājusi kaimiņus uz svētkiem. Viņi zina, ka ir sarežģīti šķērsot robežu, jo ir vajadzīgas speciālas atļaujas. Tajās ir jānorāda precīzs laiks, kad ar autobusu brauks turp un atpakaļ. L.Seņina atzīst, ka robeža iespaido savstarpējos sakarus un draudzību. Kad Ziemassvētkos bērni devās uz Monisti, divus kilometrus līdz robežai aizbrauca ar autobusu, robežu šķērsoja kājām un tālāk devās ar pretim atbraukušo draugu transportu. Bet Latvijas neatkarības gadadienā igauņi bija viesi Apē.
“Biedrība darbību ir atjaunojusi 1994.gada martā. Tad tā atguva savu īpašumu – namu, kur ir skolas korpuss. To izīrē pilsētas domei, un par īres naudu ēku izremontēja,” norāda L.Seņina. Ir iecerēts izveidot svētdienas skolu. Paredzams, ka noslēgs sadarbības līgumu Apes dome, vidusskolas, Monistes pagasta padome, pamatskolas un Igauņu izglītības biedrība. Abu pušu tautas nami jau tādu ir parakstījuši uz pieciem gadiem. Tas ir pamats kopējiem pasākumiem.
