Gaujienas speciālajā internātskolā ir vajadzīgi jauni logi un jāmaina apkures sistēma, tāpat kritiska ir situācija internāta korpusa tualetes un mazgātavas telpās.
Gaujienas speciālajā internātskolā ir vajadzīgi jauni logi un jāmaina apkures sistēma, tāpat kritiska ir situācija internāta korpusa tualetes un mazgātavas telpās. Bet šim gadam remonta darbiem ir paredzēti četri tūkstoši 500 latu. Ar tiem pietiks avāriju seku novēršanai, bet nebūs līdzekļu siltināšanai un sanitāri higiēnisko apstākļu uzlabošanai.
“Vajadzību ir daudz. Apkures sistēmas caurules ir piekaļķojušās un vāji silda, bet logi ir tādi, ka vējainā laikā siltumu izpūš. Trase nav gara, taču vairāk silda zemi un gaisu. Internāta ceturtajā stāvā griestu panelis ir arī jumts, jo tam nav izolācijas. Bet par tik niecīgu summu neko nevar izdarīt, jo nauda ir vajadzīga kārtējiem remontiem,” skaidro Gaujienas speciālās internātskolas direktore Mudīte Reigase.
Pērn remonta darbiem varēja izlietot vairāk nekā 9 500 latu. SIA “Valdis” strādnieki atjaunoja skolas otrā stāva gaiteni un pārbūvēja tualetes. “Gaitenī uz galvas krita apmetums, jo jūtam “zemestrīci”, kad dolomīta šķembu bāzē spridzina. Kādreiz skolai izbira 40 logu, kad bija ielikts lielāks lādiņš. Gadiem ilgi jūtam drebēšanu,” akcentē M.Reigase. Internātskolā strādā visu gadu, tāpēc nav īpašas gatavošanās jaunajam mācību gadam. Un arī remonti ir vajadzīgi ik palaikam. Tagad ir jārēķinās, ka finansējums ir tikai gadījumiem, ja pārsprāgst ūdensvads vai jātīra kanalizācijas sistēma, kaut kas sabojājas katlumājā vai nepieciešams iestiklot logu. “Varbūt varēs iegādāties krāsu, lai atjaunotu kādā telpā grīdas vai sienu krāsojumu. Bet tas arī būs viss,” prognozē direktore.
Alūksnes rajona padomes attīstības un finansu nodaļas vadītāja vietniece Laima Bebre atzīt, ka situācija nav iepriecinoša. “Katru gadu palielina pedagogu darba algas. Tāpēc mērķdotācijas palielinās, bet, kad no tām atņem finansējumu algām, tad iznāk, ka izdevumi uzturēšanai ir mazāki. Tāpēc abām internātskolām remontiem ir tikai 10 230 latu, kas ir uz pusi mazāk nekā pērn,” vērtē L.Bebre.
