Norvēģijas Pašvaldību savienība Pleskavā pagājušās nedēļas nogalē organizēja trīs dienu semināru Latvijas, Igaunijas un Krievijas pierobežas 12 rajonu vadītājiem, kas ir Pierobežas reģiona sadarbības padomes dalībnieki.
Norvēģijas Pašvaldību savienība Pleskavā pagājušās nedēļas nogalē organizēja trīs dienu semināru Latvijas, Igaunijas un Krievijas pierobežas 12 rajonu vadītājiem, kas ir Pierobežas reģiona sadarbības padomes dalībnieki.
Panākta vienošanās, ka 22.februārī Pleskavas apgabalā, Krivskā, notiks sadarbības padomes sēde.
“Pēdējā Pierobežas reģiona sadarbības padomes sēde notika 2000.gada beigās Alūksnē. Pēc tam ir bijušas tikšanās, bet aktivitātes nav devušas cerētos rezultātus. Tāpēc norvēģi vēlas izkustināt labi sākto triju valstu pašvaldību sadarbību un panākt, lai atkal notiktu sadarbības padomes sēde,” laikrakstam stāsta Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers.
Sadarbības padomes locekļiem līdz 16.februārim ir jāiesniedz priekšlikumi, lai līdz padomes sēdei ar tiem iepazītos citi dalībnieki un izteiktu savu viedokli. Ja ir vēlēšanās mainīt padomes statūtus vai nolikumu, tad jāsagatavo lēmuma projekti. “Latvijas puses izpilddirektore sadarbības padomē ir Alūksnes rajona padomes attīstības un finanšu nodaļas galvenā speciāliste Sarmīte Lietuviete, tāds cilvēks ir arī Igaunijai, bet Krievijas pusei tā vairāk nekā gadu nav, iepriekšējais izpilddirektors ir mainījis darbavietu. Tomēr ir solījums, ka būs cilvēks, kas pārstāvēs tās intereses,” norāda J.Ceļmillers. Viņš cer, ka izdosies vienoties un varēs turpināt pārrobežu sadarbību.
Latvijas pašvaldību uzbūve atbilst padomes nolikumam. Tas nozīmē, ka padomē rajonu pārstāv tā priekšsēdētājs. Rajoni ir arī Igaunijā un Krievijā, bet to padome nav lemjošs orgāns. “Igaunijā rajona padomei ir tikai konsultatīvas, bet Krievijā – izpildinstitūcijas funkcijas. Tāpēc nevaram neko ieteikt. Kā strādāt pierobežas reģiona sadarbības padomē, ir jālemj šo valstu pašvaldību vadītājiem. Mēs savukārt spriedīsim, vai varam piekrist viņu priekšlikumiem,” atzīst J.Ceļmillers. Joprojām ir problēma šķērsot Latvijas – Krievijas robežu. Igaunijā šis jautājums uz gadu ir atrisināts. Protams, var dabūt vienreizējas vīzas, bet “tā nenotiek sadarbība”.
