Tuvojoties mācību gada noslēgumam, mēs, Alūksnes un Apes novada ekonomikas un ģeogrāfijas skolotāji, apmeklējām Dienvidigaunijas interesantākos dabas un vēstures objektus un iepazināmies ar lauku uzņēmējdarbības iespējām.
„Nopri” saimniecībā mūs sagaidīja uzņēmīgais Tīts Nīlo. Lauku apvidū ir uzbūvēta moderna ferma, kurā pašreiz ir 160 govis. Blakus atrodas pienotava. Saimniecībā ražo bioloģiski tīru produkciju. Mums bija iespēja degustēt pēc vecmāmiņu receptes gatavotu biezpienu, dažādus jogurtus, biezpiena krēmus ar rozīnēm, ķiplokiem, smiltsērkšķiem, ievārījumu. No noliktavas, kur nogatavojas siers un apmeklētājiem ieeja aizliegta, saimnieks atnesa dažādus siera paraugus. Pienotavas augšējā stāvā ierīkota prezentācijas istaba un veikaliņš, kur var iegādāties pašu ražoto produkciju. Tīts atstāj uzņēmīga, praktiska, gudra un drosmīga saimnieka iespaidu. Uzņēmējiem izveidots biznesa „Inkubācijas centrs”, kur var saņemt konsultācijas un palīdzību uzņēmējdarbības attīstīšanai laukos. Igaunijā uz laukiem divreiz nedēļā brauc loģistikas autobuss, kurš savāc lauku ražojumus no zemnieku saimniecībām un nogādā tos uz veikaliem. Tas ir atbalsts zemniekiem, atvieglojot dažādas birokrātiskas barjeras produkcijas tirdzniecībā.
Brauciena laikā piestājām tā sauktajā Jūras kalnā, kurā uzbūvēts skatu tornis. No tā skaidrā laikā varot redzēt Peipusa ezeru.
Ceļā uz Versku ir sastopams interesants objekts, ko paši igauņi uzskata par meteorīta krāteri. Tā kā apkārtne ir purvaina, ekskursantiem ir ierīkota taciņa, lai nokļūtu līdz krāterim sausām kājām. Taciņas malā apmeklētājus vēro pats purva velns – kokā grebta skulptūra.
Nākamais apskates objekts Dienvidigaunijas pierobežā ar Krievijas Federāciju ir Setu sēta – muzejs. Seti dzīvo Igaunijā un viņu apdzīvotā teritorija turpinās Pleskavas apgabalā. Seti ir somugri un viņu ciemi atšķiras no slāvu ciemiem. Agrāk seti audzēja linus, kas bija viņu pamatkultūra. Viņi bija lieli audēji, audeklos dominēja divi krāsu pamattoņi. Seti pratuši apliecināt savu nacionālo identitāti un igauņu dialektu valodā, tomēr paražās, tradīcijās un piederībā pie pareizticīgās baznīcas jūtama krievu ietekme. Setu muzeja tējnīcā nobaudījām nacionālo ēdienu: kartupeļu, zirņu, grūbu biezputru.
Izdevās būt arī pie Peipusa, kurš ir ceturtais lielākais ezers Eiropā.
Mācību ekskursiju organizēja ekonomikas un ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības koordinatore Inguna Vilemsone. Ekskursijas maršruta aptuvenais garums – 300 kilometri. Iepazīstot Dienvidigaunijas dabas un vēstures objektus, ģeogrāfijas skolotāji gūst noderīgu informāciju mācību stundām, kā arī tas ir palīgs klašu audzinātājiem skolēnu ekskursiju plānošanā un sagatavošanā. Ekonomikas skolotājiem redzētais dod iespēju izmantot papildinformāciju uzņēmējdarbībā, pamatojot ar konkrētiem piemēriem, salīdzināt Latvijas un Igaunijas uzņēmējdarbības iespējas.
Autobusā pavadītais laiks, braucot no viena objekta līdz otram, pagāja nemanot, jo to aizpildīja gida Jāņa Prangela aizraujošais stāstījums un interesantie komentāri.
