Centrālā statistikas pārvalde ir publiskojusi apkopojumu, atspoguļojot Latvijai svarīgus notikumus pēdējo 20 gadu laikā. Statistikas dati liecina – jau gandrīz divus gadu desmitus mūsu valstī mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu un dabiskais pieaugums ir negatīvs. Tāpat pieminēta banku krīze deviņdesmito gadu vidū, lata piesaistīšana eiro kursam. Pieminēts, ka 2003.gadā aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju devās uz referendumu, lai paustu savu attieksmi par iestāšanos Eiropas Savienībā, vairumam to atbalstot. Tam sekoja arī iestāšanās NATO. Uzskaitīts, ka 2007.gadā esam izcēlušies arī ar rekordlielu reģistrētu jauno automašīnu skaitu. Publicēts, cik iedzīvotāju lietojuši mobilos tālruņus un internetu, bet nekur nevarēju ieraudzīt datus par to, cik latviešu brīvprātīgi ir izbraukuši no savas valsts darbā uz ārvalstīm… Uzskatu, ka nelielajai latviešu tautai tā ir ļoti būtiska informācija, tikai – valstī jau nevienai institūcijai nav precīzi zināms, cik tautiešu ir izbraukuši.
Nesen manās rokās nonāca žurnāla raksts par dzimtas koku veidošanu, dzimtu pētīšanu un izzināšanu. Rakstā bija uzsvērts, ka viena no nebūtiskākajām informācijām ir cilvēka dzimšanas un miršanas dati – daudz svarīgāk ir, ko cilvēks piedzīvojis, kādi cilvēki bijuši viņa dzīvē, notikumi. Rakstā arī bija norādīts, ka latvieši jau izsenis bijusi kalpu tauta un mūsdienās tas turpinās, tikai citā veidolā – aizbrauc paši. Man tomēr gribas ticēt, ka lielākajai daļai arī no tiem, kas ir aizbraukuši, sirdī saglabājies Latvijas vārds un varbūt viņi atgriezīsies uz dzīvi Dzimtenē, nevis tikai sūtīs piederīgajiem nopelnīto naudu. Bet latviešiem, kas ir palikuši Dzimtenē, sirdī un domās noteikti ir Latvijas vārds – arī man.
