Krāsaini papīrīši un džinkstošas monētas – nauda. Lieta, ar kuras palīdzību varam ne tikai pirkt un pārdot, bet kas tiešā veidā ietekmē arī mūsu emocionālo stāvokli. Tomēr finanses nekādā ziņā nav problēmu atrisinājums, vien instruments, ar kuru jāprot gudri rīkoties, lai mazinātu stresa līmeni, vairotu mieru un prieku ģimenē, pārliecināti misionāri un pāru konsultanti Edvards un Džodija Brankampi, akcentēdami abu partnerattiecībās iesaistīto pušu atbildību naudas lietās. Lai cik liels vai mazs tas būtu, nepieradināts un nevaldīts šis finanšu «zvērs» spēj sastrādāt daudz nepatikšanu.
Svarīgs abu pienesums ģimenē
«Laulība ir ne tikai divu dzīvju, bet arī finanšu apvienošana, kurā vairs nevajadzētu pastāvēt jēdzienam «tavs» un «mans», bet gan «mūsu»,» teic Dž.Brankampa, piebilzdama – lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem un nepiedzīvotu vilšanos, vēl pirms svinīgā jāvārda abiem partneriem vajadzētu gūt pilnīgu skaidrību par otra finansiālo stāvokli, rēķiniem un saistībām. «Esiet maksimāli godīgi viens pret otru. Dažiem pat prātā neienāk pajautāt, cik no savas naudas esi nolēmis ieguldīt laulībā. Tā ir daļa no nodošanās, jo nauda ir vienlīdzīga ar dzīvi,» turpina Edvards, maka dalīšanu tavā un manā dēvēdams par savtīgu. «Laulība ir sēšana, dalīšanās ar visu, kas tev ir. Citādi tas būtu tāpat, kā pateikt, ka es tevi nolīgstu par manu sievu. Tu visu maksāsi, bet es neko nedošu,» viņš teic. Misionārs pauž arī pārliecību, ka finanšu ziņā abiem partneriem jāsniedz savs pienesums, jo uzskats, ka vīrietim ģimenē jābūt vienīgajam un galvenajam pelnītājam, mūsdienu pasaulē vairs neiztur kritiku. «Realitāte ir tāda, ka reti kur var dzīvot par viena dzīvesbiedra ienākumiem,» norāda E.Brankamps.
Bez budžeta neiztikt
Lai liktu naudai strādāt cilvēka labā, to jāprot pārvaldīt, un tas ir nākamais svarīgais solis, par ko laulātajiem jāprot vienoties. «Dzīve domāta, lai to dzīvotu, nevis vienkārši ļautu lietām notikt,» teic Edvards. Finanšu pārvaldības ziņā tas nozīmē elementāru un abiem caurskatāmu plānošanu.
«Statistika apliecina, ka vairumam lielo loteriju vinnētāju (piemēram, ASV var laimēt vairākus simtus tūkstošus vai pat miljonus dolāru), kuriem pirms tam bijušas finansiālas problēmas, tādas paliek arī pēc laimesta vai arī viņi nonāk cietumā par nelegāliem darījumiem. Pati nauda nav problēma, bet gan nespēja to pārvaldīt,» norāda Džodija, mudinādama veidot budžetu un dzīvot stingrā saskaņā ar to. Tomēr daudziem tas nav tik vienkārši, kas atkarīgs no pāra finansiālās situācijas un katra cilvēka rakstura. «Tas prasa disciplīnu, spēju nepakļauties impulsiem, kā arī atšķirt vajadzību no iegribas,» min misionāre.
«Iespējams, tie ir tikai santīmi, ko neapdomīgi tērējam, bet mēneša beigās nesaprotam, kur palikuši 300 lati. Ja nav budžeta, mēs to neredzam, un ir jau par vēlu, kad iztērēti tūkstoši,» piebilst Edvards.
Vienošanās nes mieru
Budžeta veidošanā neiztikt ne vien bez racionālas spējas spriest un plānot vairāku gadu griezumā, paredzot dažādus apstākļus, piemēram, bērniņa piedzimšanu vai ienākumu samazināšanos, bet arī īpašībām, kas atklāj pašas savienības stiprumu vai trūkumus. Te atkal jāatgriežas pie godīgas un ļoti atklātas sarunas, kā katrs iesaistītais iedomājies tērēt līdzekļus un vai viņš vispār spēj tikt galā ar naudu. Tas norāda uz mīlestību, sadarbību un cieņu attiecībās. «Cik gan daudziem, atnākot mājās, vajadzētu teikt: zini, mīļā, man jāatzīstas, ko es šodien izdarīju… Nopirkt jaunu telefonu bez otra iesaistīšanas šā lēmuma pieņemšanā būtu tas pats, kas aiziet uz vakariņām ar savu bijušo draudzeni,» salīdzina E.Brankamps. «Vienošanās ģimenē ir zelta likums, jo tā nes mieru,» viņš teic.
Krīze reiz pāries
«Pasaule nemitīgi griežas, un cits citu nomaina četri gadalaiki. Mums vajadzētu censties dzīvot savā gadalaikā un savlaicīgi gatavoties nākamajam. Vairums steidzas iztērēt to, kas kabatā, nepadomājot, ka priekšā ziema un būs jāmaksā par apkuri,» tieši un pārnesti pauž misionārs, mudinādams iegūt visu iespējamo gudrību savas ģimenes budžeta pārvaldības lietās. Dažkārt ekonomiskas rīcības pasākumi var būt ļoti elementāri, piemēram, rudenī sagatavot ievārījumus un konservus.
«Šajā ekonomiskajā krīzē finansiāli daudzi pāri piedzīvo grūtus laikus, tomēr ir svarīgi nevis dusmoties – kā tad tā, esmu smagi strādājis, man pienākas! –, bet saprast, ka krīze ir pārejoša parādība, un paskatīties, kādi ir izdevumi, kādas prioritātes un ko varētu ietaupīt, no kā atteikties, varbūt braukt ar sabiedrisko transportu, nevis savu auto, paraudzīties reāli,» aicina Džodija.
