Pēdējo dienu sensacionālie notikumi ir raisījuši pārdomas par to, ko cilvēks var izdarīt, lai kļūtu visu ļaužu aprunāts un “slavens”.
Mazsalacas “meteorīta” meliem kājas bija ļoti īsas, jo drīz vien atklājās patiesība, ka tā bijusi “Tele…
Mazsalacas “meteorīta” meliem kājas bija ļoti īsas, jo drīz vien atklājās patiesība, ka tā bijusi “Tele 2” reklāmas kampaņa. Pirmajā mirklī šķiet, kā vispār kaut ko tik dumju var izdomāt un apmuļķot gandrīz visu valsti un vēl cilvēkus ārpus Latvijas robežām! Tomēr esmu pārliecināta, ka tam visam ir daudz dziļāka jēga. Mēs neviens nezinām, kas šajā laikā valstī notika, kamēr teju visu plašsaziņas līdzekļu žurnālisti, dažādi dienesti bija aizdevušies uz notikuma vietu. Uzskatu, ka tā bija uzmanības novēršana no daudz svarīgākām lietām, par kurām varbūt uzzināsim tikai vēlāk. Otrkārt – ja tā bijusi tikai reklāmas kampaņa, kā to apgalvo uzņēmums, tad, manuprāt, tā ir bijusi ļoti neveiksmīga. Studējot žurnālistiku, dažus gadus man bija iespēja studēt arī reklāmas mārketingu. Pirmais priekšnosacījums, veidojot reklāmas vai sabiedrisko attiecību kampaņu – nemelot un klaji nenomelnot konkurentus. Tiklīdz tas ir pārkāpts, uz tevi neviens vairs neskatās kā uz godīgu un līdzvērtīgu partneri. Šoreiz tika melots ļoti daudz un, kamēr daudzi ticēja notikušajam, brida dubļus, lai to visu redzētu, ļoti daudzi smīnēja par to. Tad gribas jautāt – kas gan tā ir par reklāmu? Kādas reklāmas aģentūras pārstāvis gan televīzijā uzsvēra, ka puspasaule esot sajūsmā par viņu izdomāto gājienu un slavē neapklusdami – laikam latvieši šādus jokus nesaprot…
Otrs uzmanības pievēršanas gadījums bija otrdien, kad atkal kāds “bezdarbnieks”, lai pievērstu sev uzmanību, bija uzkāpis Vanšu tilta pašā augšā pa vantīm. Viena cilvēka dēļ tika paralizēta satiksme, cilvēki daudz ko nokavēja, nepaspēja… Bet viens cilvēks par to tikai smējās. Kāpēc mēs necienām citu cilvēku laiku un darbu?
