Ik pēc diviem gadiem Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā rīko konferenci, kā galvenais uzdevums – ievēlēt Izglītības likumā noteikto skolas padomi ar pārstāvjiem no pašvaldības, audzēkņu, viņu vecāku un pedagogu kolektīva vidus. Tiesa, bez padomes ievēlēšanas konferencē skatīti citi aktuāli jautājumi, par kuriem vairāk stāsta Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre – Dobre:
“Līdzšinējā ģimnāzijas padome bija ievēlēta 30 cilvēku sastāvā. Tas bija ļoti daudz, jo ne visi no viņiem rada iespēju aktīvi līdzdarboties. Šogad mēs nolēmām padomi vēlēt, vadoties cieši pēc reglamenta: 12 vecāki, 4 skolotāji, 3 audzēkņi, 2 pārstāvji no pašvaldības puses, kā arī skolas direktors un viņa vietnieks saimnieciskajā darbā. Jaunās padomes turpmākais darba lauks atspoguļots konferences lēmuma projektā: turpināt izskatīt priekšlikumus finansiālā atbalsta sniegšanai skolēnu un skolotāju iniciatīvai projektu realizācijā; lūgt Alūksnes novada domi turpināt iesaistīties projektu konkursos, lai veiktu stadiona izbūvi pie ģimnāzijas; rosināt pašvaldību piesaistīt finansējumu ģimnāzijas renovācijas uzsākšanai un piedalīties finansēto projektu atklātajā konkursā „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības ēkās”; turpināt darbu pie dabaszinību projekta realizācijas, labiekārtojot dabaszinību kabinetus 7.līdz 9.klašu grupā; kopā ar administrāciju uzsākt jaunā attīstības plāna izstrādi 2010.līdz 2014.gadam; aktīvi piedalīties ģimnāzijas 100 gadu pasākumu organizēšanā. Pirmā jaunās padomes sēde plānota novembra sākumā, kad arī ievēlēs jauno ģimnāzijas padomes priekšsēdētāju un noteiks prioritāros jautājumus, pie kuriem jāķeras klāt.
Izdarīts daudz nozīmīga
Par to, ko izdevies izdarīt aizvadīto divu gadu laikā, klātesošajiem konferencē atskaitījās līdzšinējais ģimnāzijas padomes priekšsēdētājs Armands Musts. Viņš uzsvēra, ka galvenā uzmanība veltīta tiem jautājumiem, kas interesēja vecākus un audzēkņus, proti, skolas vides sakārtošanai. Tajā mums palīdzēja pilsētas dome un tās pakļautībā esošās nodaļas, gan arī paši audzēkņi un viņu vecāki. Liels darbs ir padarīts pie skolas muzeja sakārtošanas, kur lielākais paldies jāsaka bijušajam direktoram Gunāram Stradiņam. Pateicoties viņam, esam ieguvuši daudz atbalstītāju, no kuriem katrs palīdzēja tā, kā varēja – gan naudas izteiksmē, gan ar reāliem darbiem. Daudz uzmanības pēdējo divu gadu laikā veltījām ģimnāzijas simtgadei, kas plānota kā daļa no pilsētas svētkiem nākamā gada vasarā. Esam izstrādājuši arī Glika balvas nolikumu. Vēl nezinām, kā tas izskatīsies, bet ir doma mācību gada beigās pasniegt īpašas balvas tiem skolotājiem un audzēkņiem, kas uzrādījuši vislabākos rezultātus. Cerams, tā kļūs par tradīciju arī turpmākajos gados. Visā visumā līdzšinējās ģimnāzijas padomes darbu vērtēju atzinīgi, jo visi iepriekšējā konferencē izteiktie ierosinājumi un priekšlikumi lielos vilcienos ņemti vērā. Protams, bija ieceres, ko mums neizdevās īstenot, bet tas saistīts ar finansēm, nevis pašu padomi.
Ļoti labi eksāmenu rezultāti
Kas attiecas uz mūsu, ģimnāzijas administrācijas, sniegto informāciju, tad šeit runa bija par skolas budžeta samazinājumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir diezgan iespaidīgs. Nerunājot par pedagogu mērķdotācijām, līdzekļu samazinājums šāgada februārī bija par 25 procentiem jeb 78 374 latiem. Nākamo samazinājumu piedzīvojām atkal šāgada septembrī, kad budžets tika samazināts par 14 332 latiem. Tiesa, ar to viss vēl nebeigsies, jo 10 procentu samazinājums attiecībā pret šo gadu plānots arī nākamajā. Šajā laika posmā esam centušies taupīt, cik vien iespējams, ar ko arī iepazīstināju konferences dalībniekus. Vēl mēs runājām par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Lai gan šogad 12.klases skolēniem obligāti bija jākārto matemātikas eksāmens, pozitīvā ziņa ir tāda, ka esam spējuši noturēties salīdzinoši augstā līmenī: ja valsts ģimnāzijās A, B un C līmeņiem jāveido 75 procenti no kopējiem rezultātiem, tad mums tie bija apmēram 84 procenti jeb par gandrīz 20 procentiem vairāk, nekā vidēji valstī. Bez izskanējušajām informācijām konferencē tika apstiprināti ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumi ar visām iebildēm no vecāku puses. Tiesa, visvairāk mani iepriecināja lielā atsaucība: no 112 konferencei izvirzītajiem delegātiem ieradās 106. Tas ir ļoti pozitīvi, jo tikai strādājot kopā varam risināt un sakārtot mums svarīgās lietas.”
