Gints Teterovskis, Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektors
Atbalsta brīdināšanu
Inese Paringa, Alūksnes policijas iecirkņa atbildīgā darbiniece par sadarbību ar presi
Brīdina parasti vienreiz
Bruno Zvejnieks, Tēvzemes Daugavas vanagu vadītājs Alūksnes un Apes novados
Atceres dienu nav par daudz
Gints Teterovskis, Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektors
“Jau līdz šim izvērtējam katru situāciju, mēģinām cilvēkus pārliecināt ar citiem paņēmieniem un tikai tad rakstām administratīvo pārkāpumu protokolu. Valsts karoga neizkāršana nav sabiedrībai tik bīstams pārkāpums, lai uzreiz piemērotu naudas sodu, tādēļ brīdinājuma izteikšana ir atbalstāma. Protams, karoga izkāršana ir cieņa pret valsti un noteiktajās dienās to noteikti jādara. Ir gadījumi, kad karoga pie mājas nav, jo īpašnieks aizbraucis uz ārvalstīm, tomēr tas nav attaisnojošs iemesls. Tad ir jāatstāj karogs kādai personai, kas to vienmēr izkārs un noņems. Tauta ir ievēlējusi deputātus un valsts varu, kas arī nosaka, cik bieži valsts karogs jāizkar, tādēļ nevar apgalvot, ka valsts karogu jāizkar pārāk bieži.” ?
Inese Paringa, Alūksnes policijas iecirkņa atbildīgā darbiniece par sadarbību ar presi
“Jāatceras, ka brīdinājumu parasti izsaka vienu reizi. Protams, jāanalizē iemesli, kādēļ karogs nav izkārts. Varbūt likumdošanā var paredzēt atrunu, ka brīdinājumus izsaka sirmgalvjiem, kuri fiziski nespēj izkārt karogu un viņiem nav palīgu, kas to izdara. Arī naudas soda apmērs varētu būt atšķirīgs. Bet sodam nav jābūt pārāk augstam, jo tad to neviens nemaksās. Galvenais ir panākt, lai cilvēki bez aizrādījumiem paceļ karogus. Manuprāt, pašlaik Latvijā nav par daudz svētku un atceres dienu, kad jāizkar valsts karogs, jo atceres dienas ir mūsu tautas vēsture, no kuras nevar aizbēgt un ko nedrīkst aizmirst. Valsts karoga pacelšana pie ēkām atceres dienās ir cieņas izrādīšana pret cilvēkiem, kas cīnījušies par mūsu valsti.” ?
Bruno Zvejnieks, Tēvzemes Daugavas vanagu vadītājs Alūksnes un Apes novados
“Brīdinājuma izteikšana ir atbalstāma – nevajadzētu uzreiz pirmajā reizē piemērot naudas sodu, jo ir gadījumi, kad cilvēks vienkārši aizmirst pacelt karogu. Arī man pašam tā ir gadījies, jo esmu mājas vecākais – atceries no rīta, kad ieraugi, ka kaimiņu mājām ir pacelts karogs. Neuzskatu, ka latviešiem ir par daudz svētku un atceres dienu, kad jāizkar valsts karogs. Vienīgais, kas man nepatīk, ka latviešiem jāizkar valsts karogs sēru noformējumā arī ebreju genocīda upuru piemiņas dienā. Ebreji tomēr latviešus savulaik nicināja – es pats arī esmu no viņiem cietis. Man nebūtu nekas iebilstams, ja šajā dienā Latvijā karogu drīkstētu neizkārt.”
