Pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir visu Alūksnes novada domes nodaļu vadītāji un atsevišķu pagastu pārvalžu darbinieki. Viņi izstrādās 2010.gada Alūksnes novada pašvaldības pārvaldes modeli.
“Nākamā gada budžets būs par 10 procentiem mazāks, kā šogad, tādēļ jāizstrādā visoptimālākais pārvaldes variants, bet tā, lai iedzīvotāji neciestu un tuvāk dzīvesvietai varētu saņemt ierastos pakalpojumus. Šobrīd Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka pagastu pārvaldēm ir jābūt. Kādas tās būs Alūksnes novadā un kā strādās 2010.gadā – šobrīd pateikt vēl nevar, bet jauns pārvaldes modelis taps,” saka Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova.
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols norāda, ka līdz šim pašvaldības ar negatīvu attīstības indeksa zīmi saņēma dotāciju no valsts, turklāt atsevišķs budžets bija arī rajona padomei. “Pašlaik mūs visvairāk uztrauc tas, vai valstī uz novadiem tiks pārdalīti līdzekļi, ko līdz šim saņēma rajonu padomes. Decembrī novads pārņems pansionātu “Alūksne”, ko līdz šim finansēja arī no rajona padomes līdzekļiem. Līdz šim caur rajona padomi pašvaldībām tika pārskaitīti valsts līdzekļi mūzikas un mākslas skolu uzturēšanai – pašlaik arī par to ir neziņa,” saka L.Sīpols.
Viņš uzsver, ka nākamgad netiks dalīti budžeta līdzekļi katrai pašvaldībai atsevišķi, jo būs kopējs novada budžets. Savukārt tajā katram pagastam būs paredzēts noteikts finansējums kā novada iestādei savu funkciju veikšanai. “Pagastu budžeti būs mazāki, jo arī funkciju pagastos palicis mazāk. Kad būsim izvērtējuši, cik līdzekļu vajag ikdienas funkcijām, varēs redzēt, cik naudas varam novirzīt novada attīstībai. Protams, lielākie izdevumi būs izglītībai un sociālajiem jautājumiem. Mūsu prioritāte ir saglabāt izglītības iestādes, kur ir atbilstošs skolēnu skaits,” saka L.Sīpols. A.Fomins piebilst, ka katra pagasta pārvaldniekam ir jāsaredz sava pagasta attīstība, jo pagastu iedzīvotājus nedrīkst atstāt nolemtībai.
