‘Šis laiks neprasa neko sievišķīgu, vien visas vīrišķīgās īpašības – kā noturēties darbā, atrast naudu, samaksāt kredītus, noķert un atnest mājās «medījumu»,» vaļsirdīgi pauž psiholoģe Inese Kapustjanska, kuru aicinu uz sarunu par mūsu, daiļā dzimuma, sūtību, būtību un lomu šajā dzīvē. 21. gadsimta pasaulē izpratne par sievišķību gan ir samērā aizplīvurota, ko panākuši sociāli ekonomiskie apstākļi, audzināšana, stereotipi un «veco», ģimenisko, vērtību atstāšana novārtā. Tomēr aiz ārēji cietās čaulas paslēpta īsta dārgumu krātuvīte, kuru apzinoties un lietojot, iegūtu ne vien pati sieviete, bet arī viņas tuvākie, pārliecināta psiholoģe.
Atrast sevi sociālajā pasaulē
Sieviete šajā pasaulē funkcionē dažādos līmeņos un veidos, un tajā ir sava vieta arī sievišķīgajam – trauslajam, maigajam, mīļajam, gādīgajam, skaistajam –, ja vien apzināmies to un izvēlamies lietot. Tomēr sociālekonomiskā situācija bieži vien diktē savus noteikumus, priekšplānā izvirzot vīrišķo.
Ar pirmo lielo pārbaudījumu savas indentitātes apzināšanā sieviete sastopas agri – jau 16, 17, 18 gadu vecumā. «Šis laiks pieprasa atrast sevi sociālajā pasaulē, uz ko spiež arī skola. Jāapzinās, par ko vēlos kļūt, jāizvēlas profesija. Parasti sarunā ar jaunietēm piedāvāju padomāt, cik lielā mērā viņas gribēs atdoties, piemēram, ārstes, skolotājas, aktrises vai ekonomistes lomai un cik daudz atstāt sievietes lomai, tam, kāda būs ģimene. Domāju, ka pedagogiem, psihologiem, mediķiem un citiem speciālistiem vajadzētu ar jauno paaudzi runāt par šiem jautājumiem,» pārliecināta I.Kapustjanska, norādīdama, ka par ģimeni, kas izsenis bijusi sievietes «svētnīca» un piepildījuma gūšanas avots, vajadzētu daudz vairāk rūpēties arī valstiskā līmenī, izceļot sievietes un mātes lomu, cildinot un slavējot to.
Kas vīrietim ļauj būt vīrietim
«Ja visu saliekam profesionālajā pusē, apzināties un saredzēt sievišķo vairs nav īpašas vajadzības. Mēs pārāk daudz vēlamies dzīvot ego daļā, kurā mīt mūsu iekšējais pieaugušais, kurš kalkulē, lēš un aprēķina. Sievietes ego meklēs, lai viņas vīrs nedzer, nepīpē, nes naudu mājās, dažreiz pasniedz puķes un sabiedrībā izturas jautri. Noteiktā vecumā ego daļai ir liela nozīme. Piemēram, 18 gados profesionālā joma man bija absolūti svarīga, kaut tagad jāatzīst, ka savā laikā esmu ļoti pārvērtējusi profesionālā un zināšanu nozīmi. Nevar ar to visus caurumus aiztaisīt,» pārliecināta I.Kapustjanska, norādīdama ceļu uz zelta līdzsvaru: «Tikai sievišķīgas sievietes klātbūtnē vīrietis var būt vīrietis (ja sieviete atļaujas būt sieviete, viņa ļauj vīrietim būt vīrietim). Mēs bieži vien esam pārāk stipras, jo šķiet, ka citādi nevar. Piedzīvojot viesuļvētru, stāvam visā augumā izslējušās, gribam noturēties tā vietā, lai sarautos mazas maziņas, kļūtu kā bērni un ļautu, lai vētra (krīze, nelaime utt.) vienkārši pārveltos pāri. Mums ir pārāk daudz lepnuma un augstprātības! Pārāk liela sevis taisīšana, ka es varu, nodrošināšu, panākšu, «izsitīšu» savai ģimenei!»
Pārāk daudz reālā
Kāpēc brīžam ir tik grūti ļauties sievišķīgajam? Tam pie vainas daudz faktoru, piemēram, paaudzēs redzētais modelis un stereotipi par sievietes lomu sabiedrībā. Tomēr cietusi arī mūsu intuīcija, tādēļ sarežģīti atrast savu profesiju un liktenīgo cilvēku attiecībām, stāsta speciāliste. «Mēs nespējam sajust savu cilvēku, vīrieti, kurš mums patiešām der. Izvēlamies partneri, ņemot vērā ego līmeni. Pārāk daudz dzīvojam reālistiskajā pasaulē – lietojam saprātu, loģiku un mācāmies tikai šajā jomā – un neņemam no mītiskās, kā arī reliģiskās pasaules, kur pasakās, stāstos, tautas gudrībā un svētajos rakstos var atrast visas atbildes. Pietrūkst līdzsvara! Daudz negatīva esam saņēmuši arī no savas ģimenes piemēra, kur dominējusi vīrišķā identitāte vai mamma dzīvojusi pēc vīrišķā tipa – bijusi valdonīga un varena.»
Kāds no tā ieguvums?
«Sievišķīgas sievietes nozīmīgākas ir ģimenē, kur viņas var vairāk iedot kā mammas un parādīt savām meitām sievišķīgu uzvedību – maigumu, mīļumu un vārumu. Ar šo vārdu nedomāju emocionālu atkarību, kad sieviete sevi saista pie otra nevis aiz mīlestības, bet iztrūkuma,»
I.Kapustjanska min vairākas sievišķību raksturojošas īpašības, kas vienlaikus attiecībās vīrietim ļautu būt vīrietim. Šajā sarakstā noteikti vieta būtu arī spējai labprātīgi atsacīties. «Parasti gan mūsdienu sieviete domā, ko es no tā iegūšu, ja izvēlēšos šo cilvēku, ko viņš man dos,» min psiholoģe, aicinot katru daiļā dzimuma būtni ļauties sievišķīgajam, kopt savu pavardu, lolot ģimeni un attiecības, saredzēt šos dārgumus, kurus paņemot, būtu vieglāk!
