Lai kopīgu apspriestu jaunatnes sporta sistēmas nākotni un meklētu risinājumus tās nodrošināšanai nākamajā, kā arī turpmākajos gados, Rīgā tika rīkota „Latvijas Sporta konference”. Tajā piedalīties bija aicināti ne tikai sporta skolu vadītāji un treneri, bet arī pašvaldību vadītāji un par sportu atbildīgās amatpersonas, tai skaitā arī pārstāvji no Alūksnes novada.
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas sporta darba organizators Vilnis Veļķeris atklāj, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas skatīts konferencē, bijis par nākamā gada sporta budžeta sagatavošanas gaitu. Izglītības ministre Tatjana Koķe, kuras pārziņā atrodas sporta joma, informējusi, ka nākamā gada budžetā sporta treneru algām paredzēti 3,2 miljoni latu. Lai arī šo līdzekļu nav tik daudz, kā būtu nepieciešams, viņa norādījusi, ka tie uzlabo situāciju, ja salīdzina, kāda tā bijusi, kad sporta skolu treneru algām finansējums samazināts līdz nulles robežai.
Vēlme sportot pati no sevis neradīsies
Saistībā ar jaunatnes sportu konferences dalībnieki uzmanību vērsuši uz to, ka pēc novadu reformas daudzi novadi palikuši bez sporta skolām un bāzēm. Lai gan, šī problēma vairāk attiecas uz to rajonu teritorijām, kas nu sadalītas vairākos novados, iespējamie risinājumi varētu būt aktuāli arī Alūksnes un Apes novadiem. „Nodrošināt sportošanas iespējas gan vienkāršajiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas amatieru līmenī, gan bērniem un jauniešiem, kam tas mazotnē vairāk ir brīvā laika pavadīšanas veids, ir viena no pašvaldības funkcijām,” viņš atgādina. „Var jau, protams, atteikties no šīs funkcijas vispār, tomēr tādā gadījumā jāņem vērā, kādas sekas tas radīs. Jau tagad bērni orientēti uz to, lai atrastu attaisnojumu sporta stundu neapmeklēšanai, bet pat tad, ja tās tiek apmeklētas, vairumam tā kļūst par vienīgo izkustēšanās reizi. Ja šīs lietas tiks atstātas pašplūsmā, tad nav grūti iztēloties, cik veselīga un fiziski attīstīta izaugs jaunā paaudze.”
Lielākā vērtība – aicinājums sanākt kopā
Lai gan simtprocentīgu drošības sajūtu nevieš arī konferencē sniegtie solījumi par finansējuma paredzēšanu sporta treneru algām, V.Veļķeris norāda par pozitīvo pusi visā tajā, proti, ka kaut kas vispār tiek darīts un domāts. „Tā varbūt arī bija konferences lielākā vērtība – iespēja tikties visiem kopā, lai apspriestu paveikto un iepazītos ar turpmākajiem plāniem,” viņš saka, atminoties, ka šāda konference nav notikusi kādus četrus gadus vismaz. Tāpat iepriecinājis tas, ka neviens no runātājiem vairs nav uzsvēris „savelciet jostas ciešāk”, bet gan mēģinājuši runāt par pašreizējām problēmām un to risinājumiem.
