Līva Leimane, labdarības koncerta organizatore
Ziedojot es jūtos
lieliski
Labdarības akcijas atbalstu, jo, tikai atbalstot viens otru, mēs kļūstam stiprāki. Es vislabprātāk ziedoju pa ziedojumu tālruņiem. Uzmanīgāka esmu pret cilvēkiem, kas staigā ar ziedojumu urnām, jo tādu var sataisīt jebkurš. Tieši šobrīd ir ļoti daudz krāpnieku, kas izmanto cilvēku labestību, un tas patiešām ir zemiski. Interesējos arī par akcijas rezultātiem, jo man ir svarīgi zināt, kur paliek mana nauda. Un, ja rezultāts ir pozitīvs, es jūtos lieliski. Ir sajūta, ka esi kādam iedevis otro iespēju dzīvot, un tieši šīs sajūtas pēc ir vērts ziedot. Arī pati esmu veidojusi labdarības pasākumu. Saziedotās summas nav astronomiskas, bet katrs dot tik, cik viņš var, un šādās akcijās katrs santīms ir no svara, tāpēc jāsaka paldies, ka cilvēki vispār ziedo. Mans uzskats ir – palīdzi, ja tu to vari, jo tu nekad nevari zināt, vai kādreiz nenonāksi lūdzēja pusē.
Ilze Briediņa, koru un ansambļu vadītāja
Uzticos ziedojumu lūdzējiem
Noteikti atbalstu labdarības akcijas, protams, tik, cik vien man ir iespēja. Atbalstu dažādus labdarības veidus – gan urnas, gan ziedojumu tālruņus. Līdz šim nav bijušas šaubas par to, kur saziedotā naudiņa nonāks, jo es uzticos cilvēkiem. Neesmu arī saskārusies ar viltvāržiem, kas vāktu ziedojumus, piekrāpjot labās gribas cilvēkus. Man pieredze ir tikai laba. Krīzes laikā labdarības akciju ir vairāk, bet tas ir visnotaļ saprotami un atbalstāmi, jo cilvēkiem palīdzību vajag vairāk. Parasti gan par rezultātu ne vienmēr interesējos, bet, protams, patīkami ir zināt, ka nauda sasniegusi izvirzīto mērķi. Ja tu ziedo no brīvas gribas, nevis pienākuma pēc, tad ir tāda prieka un pacilājuma sajūta – tu esi kādam darījis labu, esi kādam palīdzējis.
Evita Bogdanova, Malienas tautas nama vadītāja
Pirms ziedoju,
pārliecinos par mērķi
Esmu izmantojusi ziedojumu tālruni, bankas kontus, kuri ir bijuši mūsu vietējā presē un citur. Parasti gan ziedoju drošās akcijās, kur aprakstīta konkrēta situācija, ko varēja pārbaudīt reāli dzīvē. Ziedojot labdarībai, šaubas ir gan, bet, ja presē vai televīzijā tomēr pēc tam ir atsauce uz šo akciju un paziņots naudiņas pielietojums un summa, tad viss ir kārtībā. Bet es īpaši neinteresējos par akciju noslēgumiem. Protams, patieso summu mēs nezinām neviens, bet, ja kaut publicētā daļa ir aizgājusi pēc nozīmes, tad tas arī ir labi. Ja dzirdu vai lasu par labdarības akcijas noslēgumu, kurā esmu naudiņu ziedojusi arī pati, tad ir gandarījums un prieks par izdošanos. Es esmu ar konkursa “Mis un Misters Alūksne” dalībniekiem vākusi rotaļlietas, grāmatas, kancelejas piederumus un iznēsājusi Ziemassvētku dienā maznodrošinātajām ģimenēm un uz slimnīcu.
