Ikdienas mutes dobuma kopšanā vairākums cilvēku izmanto divas lietas – zobu birstīti un pastu, bet aizmirst par trešo, ne mazāk svarīgu, – zobu diegu. Kāpēc zobu diegošana ir tik svarīga?
Ar zobu birstīti tiek notīrītas zobu vieglāk pieejamās virsmas – no vaigu un mēles puses un kožamās virsmas. Vietas, kur zobi saskaras, tas ir, priekšpuse un mugurpuse, katram zobam paliek nenotīrītas. Šīs starpzobu vietas var notīrīt tikai ar zobu diegu. Ja starp zobiem kādā vietā ir lielākas atstarpes, tad palīgā jāņem arī starpzobu (interdentālās) birstītes. Anatomiski zoba kronis ir platāks, bet kakliņa rajonā zobs ir tievāks un tur to piesedz smaganas. Šajās vietās parasti arī sakrājas lieks aplikums, ko nevar pilnībā notīrīt tikai ar birstīti.
Aplikums ir viens no būtiskākajiem smaganu slimību iemesliem
Mutes dobumā mīt ļoti daudz dažādu mikroorganismu. Tie pārtiek no ogļhidrātiem, ko cilvēks katru dienu uzņem ar pārtiku. Jo vairāk mutē ir vietas, kur ilgstoši krājas aplikums, kā arī bojāti zobi, jo baktērijām arī ir lielākas dzīves iespējas. Šādās vietās, it īpaši starp zobiem, gar smaganu malām un kožamajās bedrītēs sānu zobos, liekajam aplikumam sablīvējoties, baktērijām rodas labas barotnes. Aplikums ir viens no būtiskākajiem smaganu slimību iemesliem. Sākumā ir gingivīts, kad iekaist smaganas (tās asiņo tīrot, ir sarkanas, pietūkst), vēlāk attīstās periodontīts, kas ar laiku, ja to savlaicīgi neārstē, rada paliekošus un progresējošos bojājumus smaganās un ap zobiem esošajos audos – periodonta saitītēs un žokļa kaulā. Jo aplikums vecāks, jo tas paliek cietāks. Pamazām veidojas zobakmens, ko cilvēks pats ar birstīti un diegošanu vairs nevar noņemt. Zobakmens ir mineralizētas, cietas aplikuma un siekalu sāļu nogulsnes, kas veidojas uz zobu virsmas, virs un zem smaganām, ka arī uz protēzēm, ja ir slikta mutes dobuma ikdienas higiēna. Nelīdzenā zobakmens virsma labi piesaista bakteriālo aplikumu tuvu smaganu audiem, un zobakmens veidojas vietās, kuras ir grūti notīrīt. Šī iemesla dēļ rodas halitoze jeb slikta smaka no mutes. Tādēļ zobu un smaganu veselībai ir svarīgas regulāras zobu pārbaudes un profesionāla tīrīšana.
Ne visiem cilvēkiem derēs viena veida zobu diegs
Zobu diegi ir dažādu veidu – kā lentītes plakani, kā diegi (apaļi šķērsgriezumā), tievāki, platāki, vaskoti un nevaskoti, vienas šķiedras un austie, kas labi maina formu un ērti iekļaujas katrā zobu starpā. Daži ražotāji diegus cenšas uzlabot ar piparmētru garšu vai fluoru. Ne visiem cilvēkiem derēs viena veida zobu diegs, tāpēc iesaku katru reizi iegādāties citādāku zobu diegu, lai atrastu sev piemērotāko. Arī pēc profesionālas zobu higiēnas procedūras varu ieteikt katram klientam vēlamāko zobu diega variantu. Breketēm un neizņemamām protēzēm ir savi speciālie zobu diegi.
Zobu diegošanu iesaka uzsākt apmēram 6 – 7 gadu vecumā, kad bērnam sāk mainīties piena zobi uz pastāvīgajiem. Ieteicamāk zobus diegot ir vakarā pēc zobu tīrīšanas ar birstīti. Pilnīgai tīrības sajūtai vēl uz nakti var muti izskalot ar kādu ikdienas mutes skalojamo līdzekli. Katrai zobu diegošanas reizei vajadzēs apmēram 40 – 50 cm diega, jo katra zobu starpa jādiego ar tīru diega posmiņu. Diegs saudzīgi jāievada zobu starpā un jāieslidina gar smaganas maliņu, uzmanīgi izvelkot tur sakrātās ēdiena atliekas. Nevajag pārcensties ar rīvēšanu un spēcīgu spiešanu smaganās, tā var tās satraumēt un panākt asiņošanu. Protams, smaganas var asiņot arī tad, ja diegošanu cilvēks sāk, pirms nav apmeklējis higiēnistu un nav noņemts vecais aplikums un zobakmens, jo vecs aplikums uztur smaganā iekaisumu.
Neļaujiet aplikumam veidoties un bojāt zobus un smaganas! Jūs varat kontrolēt savu mutes dobuma veselību un izvairīties no nopietnām mutes aprūpes problēmām ar labu ikdienas mutes dobuma higiēnu un regulāram vizītēm pie zobu higiēnista un zobārsta.
