Mērķtiecība, pieredze un lielās darba spējas bija vienas no svarīgākajām īpašībām, kādēļ kolēģi tieši līdzšinējai Malienas pagasta padomes priekšsēdētājai Janīnai Čugunovai (TP) šovasar uzticēja vienu no atbildīgākajiem amatiem Alūksnes novada pašvaldībā – izpilddirektores krēslu.
Pēdējo divu mēnešu laikā jaunajā amatā viņa pieņēmusi ļoti daudz dažādu lēmumu, tostarp izšķirot cilvēku turpmākos likteņus un izvērtējot, kurš kuram amatam ir vispiemērotākais. J.Čugunova atzīst – lai arī pašlaik ir lielais taupīšanas laiks, tomēr novadā domā arī par attīstību nākotnē. Vislielākās cerības tiek saistītas ar Eiropas fondu finansējuma piesaisti gan pagastos, gan arhitektūras pieminekļu remontdarbiem – arī Alūksnes Jaunajai pilij.
– Alūksnes novada domes izpilddirektores amatā nostrādāti divi mēneši – kādas pārdomas šis laiks veicinājis?
– Veicot Malienas pagasta padomes priekšsēdētājas un izpilddirektores pienākumus, jau biju saskārusies ar lietām, kas jādara arī tagad, tomēr – pagasta robežās viss bija vieglāk, bija mazāks apjoms un vienkāršāki pienākumi. Jūlijā par daudzām lietām man vēl nebija skaidrības, jo nepieciešams laiks, lai izprastu jauno darba ritmu. Paldies kolektīvam, kas man ļoti palīdzēja! Agrāk mani pieņemtie lēmumi vairāk balstījās uz informāciju, kas gūta no apkārtējiem, bet tagad arvien vairāk pati iepazīstu cilvēkus, apstākļus, situācijas. Jūlijā bija jāpieņem ļoti daudz lēmumu – nenoliedzu, ka daļa bija pārsteidzīgi, bet to centīšos labot. Izpilddirektora darbs nav viegls, it īpaši šajos apstākļos, jo gan mani, gan novada domes deputātu pieņemtie lēmumi ir saistīti ar cilvēkiem. Mēs daudziem izšķiram likteņus, daudz kas tiek likts uz spēles, un piedzīvoti sāpīgi brīži, bet darba vietu ir tik, cik ir.
– Viens no galvenajiem reformas mērķiem bija ekonomēt līdzekļus. Cik liels ietaupījums būs Alūksnes novadā?
– Pieļauju, ka tā var arī nebūt, jo – par kādu ekonomiju var būt runa, ja Alūksnes novada pašvaldībai no rajona padomes ir jāpārņem funkcijas, iestādes, ko Alūksnes pilsētas dome līdz šim neveica, piemēram, Alūksnes pansionāts, slimnīca un citas iestādes – tās visas būs jāuztur par novada līdzekļiem. Kritiskā robeža būs nākamā gada janvāris, jo tad rajona padomes beigs pastāvēt un viss gulsies uz novadu pleciem. Turklāt vēl ir iespējams valsts budžeta samazinājums. Tiesa, tagad pagastos vairs nav deputātu, novadā tie ir 15. Bet agrāk, piemēram, Malienas pagasta padomē deputāts mēnesī saņēma tikai 10 latu, bet tagad katrs novada deputāts saņem aptuveni 300 latu mēnesī.
– Pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti Alūksnes novada administrācijas, nodaļu darbinieki?
– Vispirms komplektējām darbiniekus kancelejā un finanšu nodaļā, izvērtējot Alūksnes pašvaldības darbinieku pieredzi un izglītību. Uz pārējo nodaļu vadītāju amatiem – kultūras, juridiskās un attīstības – tika izsludināta pretendentu pieteikšanās novada pašvaldībās un rajona padomē. Apstiprinātie nodaļu vadītāji pēc tam komplektēja nodaļas darbinieku štatus. Jaunpienākušajiem darbiniekiem noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks.
– Cik no bijušajiem Alūksnes pilsētas domes un rajona padomes darbiniekiem ir zaudējuši darbu?
– Līdz šim Alūksnes pašvaldībā darbu zaudējis viens grāmatvedis, jo nebija atbilstošas izglītības. Pašlaik strādāt uz novada pašvaldību pārnākuši četri rajona padomes darbinieki un viens no pagastu pārvaldes. Savukārt 2010.gada janvārī Alūksnes novada pašvaldībai ir jāpārņem arī Alūksnes rajona padomes darbinieki. Tas nozīmē, ka tad atkal mainīs štatu sarakstus, tāpēc pašlaik neviens vēl nevar būt pilnībā drošs par savu amatu. Ja uz vienu amatu būs vairāki pretendenti, visi tiks izvērtēti, pamatojoties uz Darba likumu. Tas būs vēl viens nepatīkams darbs, tādēļ pašlaik kopumā ir grūti pateikt, cik cilvēku ir zaudējuši darbu.
– Īstenojot novadu reformu, lēmējvara bija jānodala no izpildvaras, bet Alūksnes novada domes deputāte Valda Zeltiņa ir arī novada attīstības nodaļas vadītāja…
– Tas bija politisks lēmums – to nevar noliegt. Uz attīstības nodaļas vadītāja amatu bija pieteikušies pieci pretendenti. Arī šajā gadījumā tika izvērtēta izglītība, darba pieredze un iepriekš paveiktais. Jāuzsver, ka visu nodaļu vadītāju kandidatūras tika izskatītas novada pašvaldību komiteju sēdēs, tādēļ tas nebija vienpersonisks izpilddirektores lēmums.
– Uz atsevišķiem amatiem izsludināta publiska pretendentu pieteikšanās Alūksnes novada pašvaldības interneta mājas lapā – kartogrāfam, „ALJAs” vadītājam un bāriņtiesas darbiniekiem.
– Uz šiem amatiem iekšējā pieteikšanās nedeva gaidītos rezultātus, tādēļ pretendentus meklējam ārpus pašvaldības un vēl joprojām gaidām pieteikumus.
– Alūksnes novada pašvaldībā ir likvidēta revidenta štata vieta. Tas nozīmē, ka katrs tagad varēs darīt, ko un kā grib?
– Tā nebūs. Pašlaik revidents vēl veic savus pienākumus, bet tas nenozīmē, ka pēc tam pašvaldībā katrs darīs, ko gribēs – revīzijas darbs tiks nodrošināts.
– Štatu sarakstu izveide novadu pagastu pārvaldēs atstāta šo pārvalžu vadītāju ziņā. Vai pašvaldībās nevadīsies pēc principa „kod kurā pirkstā gribi – visi sāp”, bet jātaupa taču tagad ir visiem?
– Šovasar pēc grozījumiem valsts budžetā katra pagasta pārvalde jau veica samazinājumu savās pašvaldībās. Pagastu budžeti ir saplānoti līdz šā gada beigām, un ar šiem līdzekļiem viņiem arī būs jārēķinās. Tiesa, ir mums Alūksnes novadā pagasti, kuri līdz šim ir dzīvojuši lepnāk, bet tagad viņi tāpat ir spiesti taupīt un, piemēram, doties bezalgas atvaļinājumā, lai iekļautos budžetā. Uz brīnumiem nav ko cerēt un jādzīvo ar esošajiem līdzekļiem.
– Veicot novada skolu optimizāciju, likvidēja arī Zeltiņu pamatskolu. Vai ar to būs gana, lai nodrošinātu pārējo novada skolu pilnvērtīgu darbu?
– Ļoti ceru, ka ar to būs gana, jo visās pārējās novada pamatskolās palika vismaz apmēram 60 – 70 bērni. Nepieciešamības gadījumā nākotnē izeja ir skolu filiāļu veidošana, bet tā, lai skolēniem līdz izglītības iestādei nav jāmēro pārlieku garš ceļš. Visas skolas mūsu novadā ir sakārtotas, tostarp Zeltiņos, tādēļ jo vairāk žēl, ka tā jālikvidē. Mārkalnes pamatskola tomēr izcīnīja iespēju palikt kā pastāvīga skola – ļoti ceru, ka skola to attaisnos un 2010.gada 1.janvārī mums nebūs nepatīkamu pārsteigumu. Sadalot mērķdotācijas un rodot papildus 13 700 latu, ir rasts finansējums, lai nodrošinātu arī mūzikas un mākslas skolu, sporta skolas, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra darbību Alūksnes novadā līdz 2010.gadam. Līdztekus tam skolas pārorganizēs savu darbu un neiztiks arī bez vecāku līdzmaksājuma palielināšanas. Toties bērniem būs nodrošināta iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku.
– Kāda būs Alūksnes slimnīcas nākotne?
– Jau šonedēļ Alūksnes rajona padome nodeva Alūksnes un Apes novadu pašvaldībām Alūksnes slimnīcu, lai gan to bija paredzēts darīt tikai 30.oktobrī. To izdarījām ātrāk, lai novadu domes varētu pieņemt politiskus lēmumus par slimnīcas turpmāko statusu un attīstību. Es ticu, ka novadi ar šo uzticēto pienākumu tiks galā, jo darām visu iespējamo, lai mūsu slimnīca pastāvētu. Paldies visiem, kas to palīdz izdarīt!
– Uz kā rēķina Alūksnes novads nākamgad ekonomēs līdzekļus, jo jau tagad zināms, ka jostas būs jāsajož vēl ciešāk.
– Netiks iegādāts nekas jauns. Noteikti būs vēl jāsamazina darbiniekiem atalgojums un būs jāpārskata iespējas, kur vēl kaut ko ietaupīt. Būtu ļoti labi, ja pašvaldības zinātu, ka, piemēram, jostas jāsajož līdz 2011.gadam un pēc tam sāksies labāki laiki. Diemžēl skaidrības par to nav, tādēļ ir dubultgrūti. Man ir ļoti žēl, ka taupot ir atbrīvoti darbinieki gan pašvaldībās, gan citās iestādēs. Arvien biežāk no paziņām nākas dzirdēt, ka pēc darba zaudēšanas šeit viņi pošas prom uz ārzemēm… Valstī skaisti runā par ekonomikas sildīšanu, bet līdz šim to kaut kā nejūtam.
– Vai nav domāts samazināt darba algas novada vadībai?
– Piekrītu, ka darba samaksa vadībai ir ļoti liela uz citu darba algu fona, tomēr arī darba apjoms ir ļoti liels – esmu strādājusi gan bez pusdienu pārtraukuma, gan līdz pulksten 22.00. Bet esmu gatava, ka manu darba algu būtiski samazina – tāpat turpināšu darbu arī par mazāku algu.
