Apes pilsētas lauku teritorija būs pagasts
Apes novada domes augusta sēdei sagatavots lēmuma projekts, kas paredz Apes pilsētas lauku teritoriju pārdēvēt par Apes pagastu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir uzdevusi līdz 1.septembrim pieņemt lēmumu par pilsētas lauku teritorijas pārsaukšanu par pagastu vai arī tās pievienošanu kādam novada pagastam.
Nepārdomāts lēmums rada problēmas
Novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju ir sarūgtināta, ka šajā sarežģītajā situācijā vēl uzlikts papildu slogs gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem. “Mēs negribam, lai būtu Apes pagasts, bet gan lai paliek lauku teritorija. Tas nozīmē, ka ne tikai pašvaldībai, bet visiem uzņēmumiem un saimniecībām pašreizējā lauku teritorijā ir jāmaina adrese un jāpārreģistrē uzņēmums. Kārtējo reizi nākas secināt, ka problēmas rada nesakārtota likumdošana. Šīs izmaiņas varēja veikt reizē ar novada veidošanu, bet tad par tām neko nezināja,” secina A.Harju. Daži uzņēmēji jau ir nomainījuši zīmogus, tajos Alūksnes rajona vietā norādot Apes novadu un Apes pilsētas lauku teritoriju. Tagad tie nebūs derīgi. “Pašvaldības sociālā māja atrodas pilsētas lauku teritorijā. Tās renovācijai ir izsludināts iepirkuma konkurss. Tas nozīmē, ka tagad ir jāraksta vēstules Ekonomikas ministrijai un citām iestādēm sakarā ar adreses maiņu. Tā ir kārtējā muļķība, kas rada haosu un liekus izdevumus šajā nabadzībā,” uzsver A.Harju. Pēc novada izveidošanas jau mainītas adreses un zīmogi pagastu pārvaldēm, kā arī tās pārreģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā, jo nav vairs Alūksnes rajona
Pārreģistrācija prasa liekus tēriņus
Apes lauku teritorijas zemnieku saimniecības “Vosukalni” īpašnieks Guntars Purakalns secina, ka nu jau gandrīz katru dienu kaut kas mainās. “Valsts ieņēmumu dienestā nav apmierināti, ja kaut kur dokumentos parādās Alūksnes rajons. Tas nozīmē, ka man ir jāmaina reģistrācijas apliecība. Es to izdaru, lai tajā ir Apes novads. Bet tūlīt būs Apes pagasts. Pārreģistrācija prasa ne tikai laiku, bet arī naudu,” norāda G.Purakalns. Viņš uzskata, ka tas tiek darīts ar nolūku, lai gūtu ienākumus no tiem, kuriem kaut nedaudz vēl ir nauda. “Neticu, ka tāda nesakārtotība un juceklis lēmumu pieņemšanā ir bez nodoma, tikai to nesaka,” atzīst zemnieks.
Ir niecīgas izvēles iespējas
Kad pērn, gatavojot grozījumus ar administratīvi teritoriālo reformu saistītajos likumos, tika izteiktas bažas, vai pilsētas ar lauku teritoriju neradīs papildu sarežģījumus, nevienam reformas īstenotājam tā nešķita. Tagad nāksies lemt, ko darīt ar Apes pilsētas lauku teritoriju. To pievienot Trapenes vai kādam citam pagastam nebūtu prātīgi, jo tad daudziem cilvēkiem būtu jāmaina adreses un mainītos arī pakalpojumu saņemšanas vieta. Vairāku novadu pašvaldības, kurās ir pilsētas ar lauku teritoriju, konsultēsies ar iedzīvotājiem pirms lēmuma pieņemšanas. Var gadīties, ka viņi nepiekrīt nevienai iespējai.
Pēc pašvaldību lēmumu saņemšanas un izvērtēšanas ministrija sagatavos likumprojektu par novados iekļauto pilsētu ar lauku teritoriju sadalīšanu novada pilsētās un novada pagastos. Latvijā ir 25 pilsētas ar lauku teritoriju.
