Vakar Alūksnes novada pašvaldības ārkārtas sēdē lēmums par Zeltiņu pamatskolas slēgšanu nenāca viegli: lai gan šāds ierosinājums nav negaidīts un par to spriests jau labu laiku, apmēram stundu deputāti veltīja debatēm, nespējot vienoties, vai šāds risinājums ir pareizais variants.
Jāatgādina, ka ierosinājums slēgt Zeltiņu pamatskolu pirmo reizi oficiāli izskanēja pagājušās nedēļas Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē, kad pēc divu nedēļu darba ar priekšlikumiem skolu tīkla sakārtošanā klajā nāca Alūksnes novada pašvaldības skolu izvērtēšanas darba grupa.
Iesniedz vēstuli ar 114
parakstiem
Darba procesā apmeklēta Zeltiņu pamatskola, lai iepazītos ar skolas telpām, kā arī tiktos ar skolas pedagogiem, vecāku un pagasta pārvaldes pārstāvjiem. Šajā tikšanās reizē no vecāku pārstāvju puses saņemta vēstule ar aicinājumu saglabāt Zeltiņu pamatskolu, kuru parakstījuši 114 pagasta iedzīvotāji un skolēnu vecāki.
Tiesa, kā norādīja Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča, kas uzņēmās darba grupas vadību, Zeltiņu pamatskolā septembrī mācības uzsāktu tikai 31 skolēns, no kuriem trīs ir Kalncempju pagasta bērni. Mazā skolēnu skaita dēļ nav iespējams nodrošināt klašu komplektus, nepietiekams audzēkņu skaits saglabājas pat tad, ja apvieno divas klases.
Savukārt viena izglītojamā izmaksas mēnesī pērn sasniegušas apmēram 70 latus, kam pretstatā var minēt valsts piešķirtos līdzekļus, kas aprēķināti pēc jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” – tie ir 173 lati vienam uz četriem jaunā mācību gada mēnešiem.
Ar pārmaiņām
samierinājušies
Bijusī Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētāja un tagadējā Alūksnes novada pašvaldības deputāte Elita Laiva apgalvo, ka paši pedagogi ar varbūtējo skolas slēgšanu jau samierinājušies. Gaidāmās pārmaiņas un iespējamie risinājumi pārrunāti mācību gada beigās, kad kopā aicināti visu skolēnu vecāki. Lai gan līdzekļu pamatskolas darbībai pietiktu līdz šāgada beigām, viņa vērš uzmanību uz neziņu par nākamā gada budžetu, kas varētu radīt negatīvas pārmaiņas pat skolēnu skaita ziņā „bagātākās” skolās. „Un, ja nu janvārī ir jālikvidē skola? Tas ir absurds!” uzsver E.Laiva.
Kaut gan deputāts Ainars Melders rosināja nesteigties ar lēmuma pieņemšanu un atlikt to uz vēl pāris dienām, bijusī pašvaldības vadītāja atzina, ka neziņa par jauno mācību gadu rada nevajadzīgu spriedzi pamatskolas darbinieku vidū un arī bērnu vecākos. Arī deputāte Marina Ramane uzsvēra, ka tā būtu lieka laika tērēšana: lai cik sāpīgs pieņemtais lēmums arī būtu, valsts politika no tā atlikšanas nemainīsies, tāpēc labāk nevilcināties un viest skaidrību cilvēkiem.
Ēka bez pielietojuma nepaliks
Savukārt deputāts Ēriks Mediss pārmeta lielo līdzekļu daudzumu, kas ieguldīts pamatskolas ēkas sakārtošanā. „Vai tad pirms trīs gadiem nezināja, ka skola taisās uz likvidāciju?” viņš vaicāja E.Laivai, atsaucoties uz 170 tūkstošiem, kas šim mērķim pēdējos gados izlietoti. Uz šiem pārmetumiem E.Laiva paskaidroja, ka tajā brīdī svarīgākais bijis sakārtot ēku kritiskajā stāvoklī. Bez pielietojuma šī ēka nepalikšot arī turpmāk. Viens no iespējamajiem variantiem ir iekārtot tur pagasta muzeju. Savukārt kā otrs tika minēta bērnunama izveide, kas, pēc bijušā Alūksnes rajona sadalīšanas divos novados, nu Alūksnes novadam kļuvusi par aktuālu problēmu.
