Ieinteresēs un apmācīs vietējos iedzīvotājus
Latvijas ainavā atrodams bagātīgs kultūras mantojums, kas liecina par mūsu tautas vēsturi un saimniekošanas tradīcijām. Senas zemnieku sētas un veci koki, akmens žogi un pilskalni, dravas priedes un robežakmeņi nav aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstos. Tos apzināt un saglabāt palīdzēs projekts, kas tiek uzsākts sadarbībā ar Igaunijas partneriem.
Mācīs saskatīt vērtīgo ainavā “Sadarbojoties ar nozares speciālistiem un zinātniekiem, paredzēts izstrādāt speciālu metodiku kultūras mantojuma noteikšanai. Inventarizācija tiks veikta četros Ziemeļlatvijas rajonu lauku apvidos – Alūksnes, Valkas, Valmieras un Limbažu. Tās laikā iegūto informāciju ietvers datu bāzē, kuru varēs izmantot gan iedzīvotāji, gan valsts pārvaldes institūcijas, gan pašvaldības,” stāsta projekta vadītāja Sandra Ikauniece.
Viņa aicina interesentus tikties 28.jūlijā pulksten 10.00 Gaujienas info centrā un pulksten 14.00 Malienas tautas namā, 29.jūlijā pulksten 10.00 Alūksnes mežniecībā, kur informēs par projektu un iespējām iesaistīties inventarizācijas darbā. Tiem, kuri to vēlas, nav nepieciešama iepriekšēja pieredze, bet tikai ieinteresētība ieraudzīt vēstures liecības ainavā un lietot karti. S.Ikauniece norāda, ka mācību procesā būs gan teorētiskas lekcijas par vēsturi, ainavu un arheoloģiju, gan praktiskas mācības dabā, trenējot acis ainavas izvērtēšanai.
Var parādīt manteļskursteni
“No katra pagasta būtu vajadzīgs viens cilvēks. Ziemas mēnešos viņi tiks sagatavoti kultūras mantojuma inventarizācijai, bet nākamvasar ar viņiem slēgs darba līgumu. Tas nozīmē, ka varēs arī saņemt atlīdzību par šo darbu. Ja projekts tiks veiksmīgi īstenots, pēc tam to varētu turpināt arī citos rajonos,” precizē Ziemeļaustrumu virsmežniecības Vides aizsardzības daļas inženieris Vilis Ziņģis.
Viņš ir redzējis informatīvos materiālus, kādi izdoti Igaunijā pēc kultūras mantojuma inventarizācijas. Arī Alūksnes un Apes novadā ir vietas, kuras vērts iekļaut kultūras mantojuma objektos. Piemēram, Vidagā V.Ziņģis redzējis seno manteļskursteni. Mājas vairs nav, bet skurstenis ir saglabājies. Tā apskati varētu iekļaut tūrisma maršrutos. Mežos vēl ir kara laika ierakumi, bet neviens nezina, no kura kara tie, kādas kaujas tur notikušas.
“Esmu arī redzējis dravu priedes. Tāda ir Nēķenē, kur milzīgā priedē ir dravas dobums. Iespējams, ka kaut kur ir tecināta darva un no šī procesa vēl kaut kas ir saglabājies. Tādas vietas ir interesantas, jo var atklāt daudz jauna un nezināma,” secina V.Ziņģis.
Viņš atzīst, ka ir svarīgi tikties cilvēkiem, kurus interesē novadpētniecība.
Pārņem Igaunijas pieredzi
Igaunijā jau vairākus gadus ar vienkāršām metodēm tiek meklētas, atzīmētas un paglābtas no aizmirstības šādas vietas. Šogad projektu sāk īstenot arī Latvijā. Tā partneri ir Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centrs, Latvijas Valsts meža dienests un Ziemeļgaujas biosfēras rezervāts. Projektu finansē “Igaunijas – Latvijas programma 2007 – 2013”. Tiesa, pagaidām nav zināms, vai Latvijas valdība atradīs iespēju nodoršināt savu finansējuma daļu.
