Samazinoties valsts finansējumam lauksaimniecības atbalstam, lauksaimnieki varētu saņemt ļoti minimālas vai vispār zaudēt subsīdijas. Varētu būt arī izmaiņas akcīzes kompensāciju izmaksā, atzinis zemkopības ministrs J ānis Dūklavs.
“Par laimi subsīdijas nav lielākā nauda, ko lauksaimnieki saņem. Tās veido tikai daļu no atbalsta maksājumiem, jo krietni lielākas summas ir tiešie platību maksājumi. Turklāt subsīdijas nesaņem visi lauksaimnieki, bet piemēram, par ciltsdarbu, par aitu mātēm, par augšņu agroķīmiskām analīzēm… Tāpēc subsīdiju samazināšana nav traģiskākais. Tiesa, neviens nezina, vai pēc laika vispār būs vēl kādi maksājumi. Varbūt valsts kase būs tukša,” atzīst Austrumvidzemes lauku konsultāciju biroja speciāliste Violeta Kļaviņa.
Piensaimniekiem ir izmaksāti solītie 27 miljoni latu šīs nozares atbalstam. To saņēma par produktīvām govīm, kuru vidējais izslaukums ir vismaz 5000 litru gadā. Daļu šo maksājumu – 132 latus par govi – veidoja subsīdiju nauda. Tomēr kopš februāra protestiem situācija nav vis uzlabojusies, bet ir pasliktinājusies. Zemniekus izmisumā dzen zemā piena cena, kas gada laikā ir samazinājusies uz pusi. Pašlaik viņus no aktīvas rīcības attur lauku darbi – jāsteidz gatavot lopbarība. Taču, iespējams, ka rudenī uz Rīgu atkal dosies lauksaimnieki ar smago tehniku.
Izmaiņas varētu skart arī akcīzes nodokļa atmaksu. J.Dūklavs vēlas, lai Latvijā tiktu ieviests tā saucamais Skandināvijas modelis ar iekrāsoto degvielu. Zemkopības ministrs norādījis, ka šogad zemnieki saņems akcīzes nodokļa atmaksu, bet par nākamo gadu pagaidām nekas nav zināms.
