Trakā skrejā kā vāveres ritenī aizritējis mēnesis, kopš notika pašvaldību vēlēšanas. Tagad mums ir jauni vai vismaz daļēji jauni novadu vadītāji. Tiesa, prieka par pārmaiņām nav pat tik daudz kā par jaunu kurpju pāri, jo nekas labs nav ne manāms, ne gaidāms.
Turklāt neziņa kā pelēki lietus mākoņi vai ik dienu uzrasina mums aukstu dušu, liedzot vasaras saules dāsno siltumu. Arī jaunievēlētajiem deputātiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Vai un kas būs pārvaldnieki pagastos? Kāda būs viņu kompetence? Par to novadu domes vēl tikai lemj. Ne viens vien secina, ka nepārdomāta ir likuma norma, kas nosaka – pagasta pārvaldnieks nedrīkst būt deputāts. Tas nozīmē, ka līdzšinējiem pagastu padomju priekšsēdētājiem tiek liegta iespēja būt pārvaldniekiem, ja viņi ievēlēti novada domē. Pretējā gadījumā deputāta mandāts ir jānoliek. Protams, labāk būt pārvaldniekam un saņemt algu. Taču tad piemānīti būs vēlētāji, kuri par šiem cilvēkiem balsojuši, jo viņu vietā nāks citi, par kuriem saņemts mazāk balsu. Dilemma dilemmas galā, kuras tagad jārisina jaunizveidotajos novados.
Tomēr lielākā sāpe pašvaldībās tāpat kā visur ir samazinātais finansējums. Budžeta plānais un īsais deķītis radīs problēmas gan lēmējiem, gan izpildītājiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā Latvijas stratēģiskās attīstības plānā 2009. – 2013.gadam paredzēts līdz šā gada beigām pārskatīt pašvaldību funkcijas atbilstoši reālajām iespējām. Taču naudas trūkst jau tagad!
