Santa no Ziemeru pagasta Svētkus svinēju radu pulciņā. Tie nebija tradicionāli Jāņi, jo svētku tradīciju bija maz. Bija ugunskurs, bija siers un pīrāgi, sagaidījām saullēktu, bet nekādus rituālus neveicām. Pāri ugunskuram nelēcām, vainagus pinām, bet ozolā gan tos nemetām. Interesanti, ka tonakt ieraudzīju mirdzošu jāņtārpiņu.
Paula no Alūksnes Svinējām salīdzinoši mierīgi. Svētki iesākās ar mājas rotāšanu, pīrāgu cepšanu un apkārtnes sagatavošanu svētkiem. Visi bijām tā nostrādājušies, ka domājām – vakaram vairs nepietiks spēka. Tomēr tā nebija, visi atguva enerģiju un īsākajā naktī līgoja uz nebēdu. Paspējām padejot arī zaļumballē Jaunlaicenē. Citus masu pasākumus vai tirdziņus un koncertus nepaspējām apmeklēt.
Kristaps no Alūksnes Svētkus pavadīju ārpus rajona robežām, bijām pie jūras. Paveicās, ka laiks bija labs un visu nakti varēja dzīvoties zem klajas debess. Svinējām kā jau katru gadu.
Linda no Alūksnes Man bija latviski Līgosvētki. Ar tautas tērpu, pašas pītu pīpeņu un āboliņu vainadziņu, lielu ugunskuru. Dziedājām Jāņu dziesmas un negājām gulēt līdz pat saulei. Arī vieta bija īpaši izmeklēta. Mēs redzējām tālu, un arī mūs nevarēja nepamanīt. Mūsu kompānijā gan neviena Jāņa un Līgas nebija, bet tik un tā visi jutāmies kā jāņabērni. Likās, ka saplūstam ar dabu. Tāda sajūta man Jāņos vēl nebija bijusi, bet to ir vērts piedzīvot un ik gadu gaidīt.
