Latviešu gadskārtējos svētkus var svinēt dažādi – svētki var būt par iemeslu jautram tusiņām ar šašlika cepšanu un alus dzeršanu, svētki var tik izdancoti gada grandiozākajā zaļumballē, bet svētki var būt arī latviski – ar dziesmām, linu…
Mēģināju atcerēties kā svētki tika svinēti bērnībā. Spilgtu atmiņu man nav, vien atceros ugunskuru un desiņu cepšanu, atceros ka ar radiem kopā braucām uz zaļumballē. Man svētki bija tikai radu tusiņš. Šķiet, ka lēnām aiziet tie laiki, kad Jāņi bija asiņainākie svētki. Cilvēki ir iemācījušies būt prātīgāki, vairāk pieskata savus tuviniekus un neļauj alkohola reibumā esošajiem sastrādāt muļķības, kas nereti izdzēš kāda svinētāju dzīvību. Arī šogad svētki tika aizvadīti mierīgi, statistika nav tik baisa kā pāris gadus atpakaļ. Bojā gājis nav neviens, toties uz ceļiem alkohola reibumā aizturēti 89 autovadītāji, kas ir mazāk nekā pērnajos gados. Visticamāk krīze darīja savu un svētki tika svinēti ģimenes lokā mājās. Policija sevi slavē un saka, ka pastrādājuši labi, lai gan man svētku dienās nenācās redzēt nevienu policistu.
