Pienākusi gada garākā diena un īsākā nakts. Par tās tuvošanos jau varēja nojaust pēdējās maija nedēļās, kad radioaparātos tika skandētas lustīgas Jāņu dziesmas un reklamēti dažnedažādi pasākumi, kas norisinās par godu Līgosvētkiem.
Gan dziesmas, gan pakāpeniski pieaugošās atlaides alum un sieram radīja patīkamu pirmssvētku gaisotni, gluži kā lampiņas māju, dzīvokļu logos pirms Ziemassvētkiem. Bet šodien, Līgosvētku priekšvakarā, vēlos aicināt visus, kam ir iespēja doties Jāņus svinēt ārpus pilsētas, izmantot šo iespēju izjust šīs vasaras nakts svaigo gaisu, izbaudīt gan odu kodumus, gan arī gardo miestiņu un jāņusieru. Ceru, ka šajos Līgosvētkos „letiņi” neturpinās bēdīgi slaveno „tradīciju” braukt pie stūres reibumā, domāju, ka šo rīcību labāk aizstāt ar lēkšanu pāri ugunskuram, saullēkta sagaidīšanu vai ar sejas skalošanu avota ūdenī. Iespējams, ka Līgosvētku naksniņa būs vēsa, taču nesūdzēsimies par to un dosimies meklēt papardes ziedu, kas pēc ticējuma ziedot tikai Jāņu naktī. Personīgi man, izdzirdot par šiem saulgriežiem, prātā nāk allaž jautrā šo svētku gaisotne, lepnums par piederību šai tautai, skanīgās līgodziesmas, kā arī latviešu kino klasika – „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Skatoties šo filmu, vienmēr esmu sapņojis par tādu Jāņu atzīmēšanu, kāda tā parādīta filmā. Ceru, ka vismaz reizi savā dzīvē šos svētkus nosvinēšu tieši tā. Novēlu jums lustīgu līgošanu, gardu miestiņu, sieru un, protams, arī atrast noslēpumaino papardes ziedu!
