Svētku nekad nav par daudz, bet tomēr šķiet, ka nevajag pārņemt cittautu tradīcijas.
Svētku nekad nav par daudz, bet tomēr šķiet, ka nevajag pārņemt cittautu tradīcijas. Latvieši ir iecienījuši amerikāņu Helovīnu, kam pašmājās līdzinās Mārtiņi, bet svešie svētki ir interesantāki. Kāpēc tā, jautājām ekspertiem.
n Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras darbā Sanita Eglīte:
“Domāju, ka latvieši, prot atšķirt pelavas no graudiem. Mēs esam maza tauta, tāpēc svētkos svarīga kopība. Mūsdienās cilvēkam komunikācijā un pārvietošanās iespējās nav robežu, līdz ar to viņš labprāt uzņem visu jauno.
Manuprāt, Helovīns un Valentīna diena ir jauki svētki – “odziņa” ikdienā. Valentīna diena ir mīlestības svētki, un kāpēc mīļotajam šajā dienā neatgādināt, cik ļoti viņu mīli?
Ir jāzina vērtības
Svētkus nedrīkst nonivelēt. Jāņos nav jādzer tikai alus. Ir jāzina, kāpēc kurina ugunskuru un dzīvo līdz rītausmai un kāpēc Ziemassvētkos iet ķekatās. Ir skumji, ka reizēm bērni to dara tikai tāpēc, lai saņemtu konfekti. Arī Helovīnā neākstās, bet masku gājienā pārnes svētību no mājas uz māju. Jāatzīst, ka ģimenē Helovīnu nesvinam.
Manuprāt, svētku nekad nav par daudz. Varētu būt kādi svētki vīriešiem. Nedomāju, ka pārņemtās tradīcijas izkropļojam. Atzīmējot cittautu svētkus, latvieši gūst jaunu pieredzi.
Svētki jārada pašiem
Ārzemnieki nezina mūsu svētkus. Piemēram, Mārtiņdiena un Miķeļi ir latviešu svētki, kā būtību reizēm neizprotam paši. Šajās dienās vairāk ievēro ticējumus, bet svētkus nesvin.
Tagad ģimenes reti ievēro tradīcijas. Manuprāt, to uzturētāji ir kultūras nami. Mūsu ģimenē ir tradīcija svinēt ateglītes. Tās ir apmēram nedēļu pēc Jaungada. Svētku eglītei nobirdina pēdējās skujas, bet rotājumus atstāj. Tad pulcējas visi kopā un apēd pēdējos svētku labumus. Katra ģimene var radīt interesantus svētkus. Vajag tikai gribēt. Man nepatīk ballītes, kur tikai sēž un ēd. Es atpūšos pilnvērtīgi tikai saturīgos svētkos.”
n Mārkalnes tautas nama vadītājs Ingus Berkulis:
“Manuprāt, spilgtākie svētki, ko latvieši ir pārņēmuši no ārzemēm, ir Valentīna diena, Helovīna jeb Visu svēto diena un Svētās Lūcijas diena. Valentīna diena cilvēkiem patīk visvairāk.
Valentīna diena ir īstā laikā
Kāpēc pieņem svešus svētkus? Domāju, ka cilvēki grib “iet līdzi laikam” un iepazīt visu jauno. Žēl, ka, pārņemot citu tautu svētkus, aizmirstam savas tradīcijas, piemēram, Mārtiņdienu un Miķeļdienu. Bet no jaunā nevajag atteikties. Jāatzīst, ka reizēm svešo izkropļo, jo pārņēmēji nezina to specifiku.
Manuprāt, Valentīna diena ir svētki īstā laikā – aukstā februārī, kad var sasildīt mīlestība. Šajā dienā nevajag sveikt tikai mīļoto, bet arī ģimenes locekļus, draugus un darba kolēģus. Katru gadu veikalos ir daudz suvenīru, ar ko var otram pateikt daudz.
Ārzemnieki pārņem mūsu tradīcijas
Varbūt latviešiem nemaz nevajag Helovīna svētkus, jo mums ir Mārtiņi, kad cilvēki ģērbjas maskās un iet no mājas uz māju. Tas pats jau vien ir, bet cilvēkus laikam saista amerikāniskais. Domāju, ka ārzemnieki iepazīst arī mūsu tradīcijas. Ja ārzemēs dzīvojošie latvieši svin Jāņus, tad viņiem pievienojas arī vietējie iedzīvotāji.
Tuvojas valsts svētki, un cilvēki tos gaida. Es domāju, ka latvieši prot svinēt. Mūsu ģimenē atzīst tradicionālos latviešu svētkus: ziemas un vasaras saulgriežus, Lieldienas. Helovīns nav mūsu ģimenes svētki.”
