Pagājušajā gadā Latvijā neapstrādāto lauksaimniecības zemju platības sasniegušas rekordlielu skaitli – 443 411 hektāru jeb 19 procentus no lauksaimnieciski izmantojamo zemju kopplatības.
Pagājušajā gadā Latvijā neapstrādāto lauksaimniecības zemju platības sasniegušas rekordlielu skaitli – 443 411 hektāru jeb 19 procentus no lauksaimnieciski izmantojamo zemju kopplatības. Fakti liecina, ka visvairāk novārtā pamestu platību bijis Alūksnes rajonā – 35,3 procenti.
“Tas nevar būt tiesa, jo Balvu un Rēzeknes rajonā ir daudz vairāk aizaugušu lauku saimniecību. Nenovēršami aizaug lauki rajonos, kas ir tālāk no Rīgas. Te nav tādu iespēju ražot lauksaimniecības produkciju, piemēram, dārzeņus, kas ir pieprasīti galvaspilsētas pievārtē,” uzskata Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Paredzams, ka Alūksnes rajonā attīstīs dārzeņu, ogu un augļu audzēšanu. Bet tad produkciju pārstrādās rajona uzņēmumos, nevis to vedīs uzreiz uz tirgu. Pēdējos gados sevišķi pieaug lauksaimniecībā neizmantoto zemju platība. “Pirms pieciem gadiem Ilzenes pagastā graudus nespēja nokult četri kombaini, bet tagad pietiek ar divu kombainu darbu. Nav jau noteikti jāsēj labība. Arī ābeļu un ogu krūmu audzēšana ir lauksaimnieciskā ražošana, lai gan ne tradicionālā,” norāda V.Kaparšmite.
Zemes dienesta dati liecina, ka Alūksnes rajonā ir 3,7 procenti ar krūmiem aizaugušu lauksaimniecības zemju. Grēkots arī lauksaimniecības zemes piesārņošanā ar sadzīves un ražošanas atkritumiem. Šādus datus Valsts zemes dienesta zemes pārraudzības daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Rudīte Dambīte gatavojas iesniegt ne tikai Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās, bet arī pašvaldībās, lai “tās izdara secinājumus”.
